Dzērbenes pilsmuižas (vācu: Schloß Serben) kungu māja atrodas Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē. Pašlaik ēkā atrodas Dzērbenes pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola.
Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien muižas vārtu stabi. Dažādā stāvoklī atrodas citas muižas ēkas. 2010. gadā tika veikta muižas kungu mājas iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Iepriekš piesakoties, tiek piedāvāta gida vadīta ekskursija un piedzīvojums muižā iekārtotajā spoku kambarī.
Vēsture
Muižas kungu māja celta agrākās Dzērbenes viduslaiku pils vietā uz pacēluma, kuru puslokā no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem norobežoja divas gravas. 1555. gadā arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms savu Dzērbenes pilsmuižu uzdāvināja Rīgas arhibīskapijas kancleram Kristapam Šturcam. 1556. gadā veco pili postīja Livonijas ordeņa, bet 1577. gadā Krievijas caristes karaspēks. Zviedru Vidzemes laikā no 1625. gada Dzērbenes muiža (Serbenhof) piederēja Svantem Banneram. Pēc Lielā Ziemeļu kara postījumiem Dzērbenes muižas zemes nokļuva Krievijas impērijas kroņa īpašumā. Ēku kompleksā bija ap 20 ēkām, no kurām neviena nav saglabājusies līdz mūsu dienām, jo bija nomainītas dažādos laika posmos uz vēlākam būvem. 1771. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II muižu atdāvināja ģenerālmajoram Oto Veismanim fon Veisenšteinam, kura pēcnācēji muiža saimniekoja līdz 1891. gadam. Viņu laikā uzcelta muižas kungu māja klasicisma stilā, kurai 19. gs. beigās piebūvēja iespaidīgu četrstūru neogotikas stila torni. No 1891. līdz 1906. gadam muiža piederēja Laudonu dzimtai.
1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal atjaunoja. Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki no jauna izpostīto ēku pameta. Pēc 1920. gada agrārreformas Dzērbenes muižu sadalīja 144 vienībās (no tām 30 bijušās rentes mājas) 1444 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Dzērbenes, Drustu, Taurenes un Skujenes pagastu pašvaldībām. No 1927. gada muižas pilī darbojās lauksaimniecības skola, atjaunošanas darbus pabeidza līdz 1929. gadam. Pēc kārtejā ugunsgrēka 1947. gadā no atjaunošanas 1949. gadā līdz astoņdesmito gadu vidum lauksaimniecības skola darbojās un vēlāk pargāja padomju saimniecības "Dzērbene" valdijumā.
lv.wikipedia.org