Dundagas pils
Atgriezties Iegūt norādes

Dundagas pils

Dundagas pilswww.zudusilatvija.lv

Dundagas pils ir lielākā Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13. gs. vidū, 1434. g. to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20. gs. tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenzakenu dzimtām. Pils divas reizes nodegusi un vairrākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905. g. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu.

Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu izrīcību, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu un vēl neizmantotu iespēju un atklājumu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola.

Vienā no ekspozīciju telpām apskatāma pils agrāko īpašnieku galerija, kā arī neliela izstāde ar fotoattēliem un zīmējumiem par dažādiem pils būvniecības posmiem.

Pils pirmajā stāvā 2008. gadā atklāta pastāvīgā ekspozīcija «Krokodilu ligzda» – par populāro novadnieku, kādreizējo krokodilu mednieku un opālu racēju Austrālijā Arvīdu Blūmentālu (1925–2006), filmas «Krokodils Dandijs» prototipu, kas pasaulē vairāk zināms kā Crocodile Harry.  Piedevām – turpat tikšanās ar gandrīz īstiem krokodiliem.

Sadarbībā ar Latvijas Medaļu mākslas klubu – vienīgā pastāvīgā medaļu ekspozīcija Latvijā. Medaļu mākslinieku kolekciju pastāvīgā ekspozīcija Dundagas pils velvju zālēs izveidota 2008. gadā. Ekspozīcijā skatāmi Jāņa Strupuļa, Jāņa Mikāna, Vijas Mikānes (1937–2004), Antras Urtānes, Ineses Nātriņas, kā arī citu mākslinieku autoru darbi un ārzemju mākslinieku dāvinājumi autoriem.
www.visit.dundaga.lv

Dundagas pils (latīņu: Donedange, vācu: Dondangen) ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13. gadsimta beigās. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434–1582) un Polijas karaļa vasaļiem (1585–1795) Piltenes apgabala sastāvā. 17. gadsimtā tā pārbūvēta par Dundagas muižas kungu māju, kas līdz 20. gadsimta sākumam piederēja Ostenzakeniem.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Pils vietu no trim pusēm apņem ūdens (Dundagas dīķis), no ceturtās puses to sargāja vēlāk aizbērts aizsarggrāvis.

Pils veido 48 x 69 metrus lielu četrstūri, ko ietver augsti aizsargmūri un pils korpusi. Līdz mūsdienām pils iekšpagalmā saglabājusies aka. Daudzajās pārbūvēs pils pārveidota, tai nav izteiktas noteikta arhitektūras stila pazīmes.

Interesants mākslas piemineklis ir 1909. gadā abās pusēs ieejai Rīgas tēlnieka Augusta Folca veidotie ciļņi – viens ataino ordeņa mūku un otrs – bīskapu
lv.wikipedia.org

Dundagas pils

Vēsture
Dundagas pils celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam Dundagas Kalnadārzā. 1237. gadā Dundagas novadu savā pārvaldībā ieguva Rīgas bīskapija, 1245. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs to piešķīra Rīgas domkapitulam. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordenis vienojās, ka Dundaga (latīņu: Donedange) paliks Rīgas domkapitula pārvaldē.

Dundagas pils celtniecības laiks nav zināms, pirmoreiz rakstītos avotos 1310. gadā pieminēts Dundagas pils fogts Johans. Livonijas pilsoņu kara laikā pili uz neilgu laiku 1318. gadā ieņēma Livonijas ordenis. 1359. gadā pili ieņēma Livonijas ordenis, 1389. gadā Kurzemes bīskapijas karaspēks, bet 1434. gadā Rīgas domkapituls pili pārdeva Kurzemes bīskapam. Dundagas pilī dzīvojuši Kurzemes bīskapi Pauls Einvands (1459) un Heinrihs Bazedovs (1503).

1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes bīskapijas koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Piltenes mantojuma kara Dundagas pils 1585. gadā kļuva par Polijas karaļa "kroņa" lēni (Piltenes apgabala sastāvā), kas piederēja Bīlovu un Maidelu dzimtām. Otrā Ziemeļu kara laikā Dundagas pili 1656. gadā ieņēma Zviedrijas karaspēks. Šajā laikā pils īpašnieks bija Oto Ernests Maidels, kura atraitne Anna Sibilla (dzimusi Ostenzakena) no 1670. līdz 1687. gadam pili lika pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju. 1683. gadā priekšpils ziemeļu stūrī uzcēla kapellu, vārtu torni pārbūvēja par zvanu torni. 1785. gadā Kārlis Ostenzakens (1721–1794) lika pilij uzcelt trešo stāvu. 1872. gadā pils smagi cieta ugunsgrēkā, kurā gāja bojā telpu interjers. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, atjaunošana pēc H. Pfeifera projekta tika uzsākta 1909. gadā. Pils ieguva masīvas, smagnējas formas, tika arī modernizēta.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu atsavināja Ostenzakenu dzimtai un uz 12 gadiem iznomāja Dundagas pagasta pašvaldībai, kas tajā ierīkoja pagasta valdi un Ventspils apriņķa priekšnieka palīga kanceleju. Pilī telpas nomāja arī Dundagas pagasta ārsts, krājaizdevu sabiedrība un ugunsapdrošināšanas biedrība Vēlāk dažādos laika posmos Dundagas pilī izvietojās skola, pagasta pārvaldes iestādes, tautas nams un citas sabiedriskās iestādes. Pils tiek aktīvi izmantota arī mūsdienās.
lv.wikipedia.org


Dundagas pils ir Dundagas pagasta kultūras un kultūrizglītības centrs un ir uzskatāms par vienu no šobrīd nozīmīgākajiem multifunkcionāliem sociālās un kultūras infrastruktūras objektiem Dundagas novadā.

Pilī izvietotas Dundagas novada domes iestādes un struktūrvienības – Dundagas mākslas un mūzikas skola, attīstības un plānošanas nodaļa, būvvalde, tūrisma informācijas centrs, avīzes «Dundadznieks» redakcija, kā arī atsevišķi nomnieki.

Pils telpās atrodas viesnīca – jauniešu mītne, kuru mācību gada laikā izmanto Dundagas vidusskolas audzēkņi no kaimiņu pagastiem, savukārt vasaras mēnešos telpas izmanto kā naktsmītnes Dundagas un pilī notiekošo svinību viesi.

Pils ir populārs tūrisma objekts. Dundagas tūrisma informācijas centrs nodrošina gida pakalpojumus pils apmeklējumiem un ekskursijām pa Dundagas un Kolkas pagastiem. Pilī izvietotas pastāvīgas vēsturiskas un tematiskas ekspozīcijas.

Dundagas novada pašvaldības iestāde «Dundagas Kultūras pils» ir Dundagas novada domes izveidota iestāde, kuras mērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana un saglabāšana, profesionālas tūrisma nozares attīstības veicināšana atbilstoši novada iedzīvotāju interesēm.

Pasākumu gatavošanā piedalās kultūras centra, vidusskolas, pensionāru apvienības, invalīdu biedrības kolektīvi. Pilī darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi (Deju kolektīva «Dun–dang» senioru, jauniešu un pirmskolas vecuma bērnu grupas, bērnu un jauniešu deju grupa «Sensus» trīs vecuma grupās, Dundagas pagasta jauktais koris; senioru vokālais ansamblis «Sendienas», amatierteātris «Voimanšess!»)

Katru gadu kultūras pils rīko dažādus kultūras pasākumus. Vērienīgākie no tiem ir Leģendu nakts, šaha turnīrs «Dundagas torņi», Lāčplēša diena, Valsts proklamēšanas diena.

Viena no Kultūras pils sastāvdaļām ir pils telpās izvietotais Tūrisma informācijas centrs.
www.dundagaspils.lv