Drieliņu muiža (Badenhof)
Atgriezties Iegūt norādes

Drieliņu muiža (Badenhof)

Drieliņu muižas koka kungu mājas pirmais stāvs celts 19. gadsimta sākumā. Celte atspoguļo ampīra un bīdermeijera sintēzi elegantās koka arhitektūras formās. Nama lepnums ir tā oriģinālās bīdermeijera ārdurvis. Drieliņu muižas kungu mājas interjerā saglabājušās oriģinālās 19. gadsimta koka kāpnes un balto podiņu krāsnis.
www.zudusilatvija.lv

 


Āsteres muižas satelīta jeb palīgmuižas statusā nonākušais, senais Sāmsalas – Vīkas (Ösel–Wiek) bīskapijas fogta Klausa Hastfera (Hastfer zu Badenhof) īpašums.

Drieliņu muižas nomnieka miteklis izcēlās ar savu lakonismu. Arhitektoniski nepretenciozajai dzīvojamai ēkai tomēr bija veidota mākslinieciski augstvērtīga ieeja. Ārdurvju dekors visnotaļ atbilda klasicisma estētikai, lai gan ar savdabīgu stila formu izpratni.

 

Durvju izgatavošanā iespējams bija iesaistīts kāds no Limbažu galdniekmeistariem, jo gan konstruktīvi, gan pēc izmantotajām detaļām līdzīgas vērtnes bijušas arī šis pilsētas turīgu namnieku mājokļiem.

Pati ēka īpatnēju veidolu iegūst 19. gadsimta izskaņā, kad tās divstāvu šķērskorpusa divas fasādes ieskauj plats, vaļējs lievenis, ļoti noēnodams I stāva telpas. Piebūvi vizuāli atsvaidzināja siluetzāģējumi tā atbalsta stabu augšdaļas noformējumā un ažūrie margu reliņi. Jaunā piebūve tehniski pasargāja daļu ēkas no laika apstākļu iedarbības, bet to vizuāli samocīja paslēpjot arī galveno ieeju. 20. gadsimta I cet. lievenis tomēr tiek nojaukts un ēka daļēji atgūst sākotnējo veidolu.

Lievenis savulaik, lietainās dienās iespējams deva patvērumu arī muižas nomnieka Rikveiļa ģimenē strādājošajai mājskolotājai, jaunajai dzejniecei un dramaturģei Johannai Emīlijai Lizetei Rozenbergai, kas bija pieņēma pseidonīmu, sengrieķu feministes un valdnieka Perikla mīļākās vārdu – Aspazija.
www.limbazubiblioteka.lv