Cīravas muižas apbūve tapa 18. – 19. gs. un muižas pils – 19. gs. sākumā. Cīravas muižas apbūve ir kultūras piemineklis, kurā ietilpst 11 objekti.
Cīravas muižas pils celta 1752. g., 19. gs. 60. gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1875. gadā pēc T. Zeilera projekta. Tai ir U forma un abos ēkas galos divi simetriski kvadrātveida torņi ar neogotikas elementiem. 20. gs. sākumā Cīravas pils bijusi baronu Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašums.
1920. gadā pili atsavina Latvijas valsts labā un 1922. gadā tajā ierīko Meža skolu. 1932. gadā skolā viesojas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Meža skolu likvidē tikai 1951. gadā, tomēr jau 1953. gadā pārveido par Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolu.
Pilī ir 30 istabas un vērtīgas neorenesanses interjera apdares paliekas – griestu un sienu gleznojumi, zālē marmora kamīns. Griestu gleznojumi sākotnēji aptvēruši visas nozīmīgākās telpas. Pils pagrabos, pēc tā laika meistaru zināšanām, veidota unikāla gruntsūdeņu novadīšanas sistēma. Apsilde veidota kā vienota sistēma, izmantojot un sadalot pa telpām kamīnu siltumu.
Zirgu stallis ir ampīra stilā celta apmesta mūra ēka iepretī pilij. Ēkai raksturīgs divslīpņu jumts, tradicionālais frontons un varenas kolonas. Tā bija paredzēta zirgu audzēšanai un izjādēm. Līdz 2005. gadam tā kalpoja kā mācību korpuss Cīravas arodvidusskolai.
Kalpu māja būvēta 19.gs. I pusē. Divstāvu apmesta mūra ēka ar pagrabiem. Vēl nesen šeit bija dzīvokļi un pasts.
Cīravas parks. 7,0 ha lielais parks veidots 19. gs. 20. gados. Vēlāk parka veidošanā piedalījās arī kādreizējais Rīgas parku direktors G. Kufalts (1853.-1938.) Parka daļa pils tuvumā veidota pēc 1. pasaules kara, tajā saglabāta sākotnējā plānojuma struktūra. 1856. g. zīmēts parka skats ievietots 1866. g. V. Stefenhāgena izdotajā Kurzemes skatu albumā. Cīravas parka un pils apkaimē ir apskatāmi Eiropas baltegle, duglāzija, asā un Kanādas egle, Eiropas ciedru priede, parastais un sarkanlapu dižskābardis, kizils, sniegoga, korķa koks, sarkanlapainā kalnu kļava, mežvīns, Amerikas irbene. Kopš 1957. gada parks atrodas valsts aizsardzībā. Aiz ainavu parka 30 ha platībā plešas ozolu un skuju koku audze.
Cīravas luterāņu baznīca celta Sudmalkalnā 1780.–1781. gadā pēc barona H. F. fon Bēra un viņa sievas J. E. fon Bēras pasūtījuma. Ēka atjaunota 1876. un 1888. gadā. Par senāko baznīcu nav ziņu, tomēr vējrādītājā ir uzraksts „1767 H F BEHR I E BEHR”. Baznīcā saglabājies sens baznīcas zvans un 18. gs. 1. puses ērģeles. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir rokoko stilā 1781. gadā veidotais altāris, kancele un kungu sols, kas balstās uz sievietes galvas, kā arī ērģeļu luktas un prospekts, un telpu dekoratīvā apdare. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā.
Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss un patēna. Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi tagad atrodas Rundāles pils muzejā.
Muižas klēts. Celta 19. gs. pirmajā pusē, pārbūvēta 20. gs. 20. gados un 2002. gadā veiktas izmaiņas fasādē. Tagad šeit ir veikals, pasts un pagasta kultūras nams.
Ūdensdzirnavas ir valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis. 2002. gadā ūdensdzirnavas tika iekļautas Latvijas 100 izcilāko industriālā mantojuma pieminekļu sarakstā, kas pārstāvēja Latvijas kultūras mantojumu Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos. Tās būvētas 1881. gadā, bet pēckara gados veikta ievērojama ēkas pārbūve, kas izmainīja ēkas plānojumu un fasādi, bet šie 20. gs. vidus uzslāņojumi nav spējuši degradēt ēkas kopējo kultūrvēsturisko vērtību. Ēka sastāv no dzirnavu daļas, kurā saglabājušās 20. gs. pirmās puses dzirnavu iekārtas: rupjā maluma skreja, grūbotājs, putraimu skaldītājs, valča krēsls, plānsijātājs, iesala maļamā skreja un 1883. gadā izgatavotie svari. Nozīmīga pieminekļa sastāvdaļa ir dzirnavu dzīvojamā daļa, brīvslūžas ar arkveida tiltu, dzirnavu dambis un mākslīgi veidotā ūdenskrātuve.
www.cirava.lv