Burtnieku muiža 1622. gadā piešķirta valsts kancleram Akselam fon Uksenšernam. 1736. gadā to uzdāvina Gustavam fon Lēvenvoldem, bet 1744. gadā ģenerālim Aleksandram Rumjancevam. Pēdējais Rumjancevu mantinieks muižu pārdod Rīgas tirgotājam fon Šrēderam. Pēdējie muižas īpašnieki pirms agrārreformas bija Elzenu dzimta.
Burtnieku muižas pils celta 17. gadsimtā uz nopostītās ordeņa pils pamatiem Burtnieku ezera stāvkrastā. Tā bijusi 3 stāvus augsta ēka. 1930–os gados Burtnieku muižas pilī bija ievietota Agronomu biedrības 2–gadīgā lauksaimniecības skola. Otrā pasaules karā laikā pils tika nopostīta un padomju okupācijas gados tās vietā skaistajā stāvajā krastā un pils parkā uzbūvēja atbaidoša izskata monstru, kas toreiz tika dēvēts par kultūras namu. Šī ēka stipri kaitēja kopējai muižas centra kompozīcijai un kaitē vēl jo stiprāk mūsdienās. Ēka kļuvusi par graustu, apķēpāta tekstiem svešā valodā.
Burtnieku parka veidošana sākusies aptuveni 1840. gadā. Tā 29 ha platībā ir vairākas alejas, dīķi ar salām, monolītas Somijas granīta kāpnes. Uz Lāčplēša salu ved interesants akmens tilts. Īpaši grezns parks ir veidots barona Vilhelma fon Šrēdera laikā. Ļoti rūpīgi un pamatīgi veidoti arī parka celiņi, izrokot zemi līdz 1,5 metru dziļumam un tie vienmēr bijuši sausi.
Līdz mūsdienām saglabājusies skaista klēts, kas redzama jebkurā bildē, kur redzams muižas parks. Tai izveidota skaista koka fasāde un tā ļoti labi iederas parka kopskatā. No otras puses klēts ir no mūra. Saglabājusies arī pārvaldnieka māja – skaista trīsstāvu celtne ārpus muižas parka. Apkārtnē redzamas vēl vairākas muižas laika celtnes.
manasvietas.blogspot.com
Senais nosaukums: Burtneck Burtnieku muižas apbūve attiecināma uz 14. – 19. gs. beigām. Tajā iekļaujas 18. gs. 2. pusē celta klēts ar lieveņa arkādi, divas 19. gs. celtas kalpu mājas, divas 19. gs. 1. pusē celtas dzīvojamās mājas ar vārtiem, divas 19. gs. beigās celtas kalpu mājas, 19. gs. pirmās puses dārznieka māja, 18. gs. beigās – 19. gs. celtā, ar barokālu mezonīnu rotātā, pārvaldnieka māja , 18. gs. beigu vāgūzis un ratnīca, 18. gs. beigu staļļi, 19. gs. beigās celtais paviljons, 14. gs. pilsddrupas un parks.
Burtnieku ordeņa pils celta 1305.–1366. g., pie kuras vēlāk izveidojās apdzīvota vieta un muiža. 17. gs. Gustavs Ādolfs muižu dāvina Okenšternam, bet pēc muižu redukcijas tā kļūst par kroņa muižu. 1744. g. Krievijas ķeizariene Elizabete to dāvina Rumjancevam, kurš 1806. g. pārdod Šrēderam par 484120rbļ. Viņa dzimtas īpašumā tā paliek līdz 20. gs. sāk. un pēdējais īpašnieks ir Vilhelms fon Šrēders (Wilhelm von Schröder). Muižas ēkas pārsvarā būvētas 18. gs. 2. pusē klasicisma stilā, daļa ēku 19. gs. b. pārbūvētas. 17. gs. celto kungu māju sagrāva 2. pasaules kara laikā un tās vietā padomju laikā uzcēla kantora un kultūras nama ēkas.
Pārvaldnieka māja, stallis, vāgūzis–ratnīca, divas kalpu mājas un pārējās saimniecības ēkas būvētas zonā aiz dīķa. Vislabāk saglabājusies kādreizējā klēts ar arkādi, kurai dārza pusē 1935. g. uzbūvēta koka piebūve un terase. Pie dārza celta arī dārznieka māja ar siltumnīcām, šobrīd drupas. 17. gs. ārpus nocietinātās pils kalna pakājē pie dīķa, kur šobrīd ir apbūve, bijis dekoratīvs dārzs. 19. gs. sāk. izveidots parks jaunās pils priekšā aiz kādreizējā nocietinājuma mūra. Bet lielākās pārmaiņas notika 19. gs. vidū, kad to īpaši greznu veidoja muižas pēdējais īpašnieks barons V. fon Šrēders, iekļaujot tajā arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem. Parka ierīkošnu konsultējis W.M.A. Engelharts. Dārza viena daļa veidota regulāra ar terasēm, noejas kāpnēm un strūklaku, bet aiz dīķa ozolu un cirptu liepu rindas. Parkā bijis arī gaisa tilts, celts 19. gs. 2. pusē, un dārza vāze “Gadalaiki”. Dārzu gar ceļu norobežoja mūra žogs ar kaltiem dzelzs vārtiem. Tālāk uz pilsdrupu pusi veidots plašāks ainavu parks. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
www.burtniekunovads.lv