Muižas pils ēka celta 1896. gadā pēc poļu arhitekta Jana Leonardi Markoni projekta. Būvdarbu vadītājs bija būvuzņēmējs Dzērve no Rīgas. Pils piederēja grāfam Plāteram – Zībergam.
Pils tika uzbūvēta kā divstāvu ēka ar mansardstāvu. Vēlāk, 1952. gadā ēkai piebūvēja trešo stāvu mansardstāva vietā, lai paplašinātu mācību telpas, jo ar 1922. gadu Bebrenes pils ēka tika nodota skolas rīcībā. 1955. gadā tā kļuva par Bebrenes vidusskolu un darbojas vēl šodien.
www.manabebrene.lv
Bebrenes pils celtniecību 19. gadsimta beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters–Zībergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896. gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters–Zībergs. Pils ēku projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Pils celta franču neorenesances stilā, uzbūvēta taisnstūra veidā. Pilij bija divi stāvi un mansarda telpas, bet no ziemeļu puses pagrabstāvs. Līdz mūsu dienām ēka pārbūvēta: 20. gadsimta 60. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts pils trešais stāvs.
Ēka sākotnējā veidā redzama vairākās senās fotogrāfijās. Galvenās fasādes centru rotāja poligonāls trīs ailu asu izvirzījums, kuram piekļaujas terase ar kāpnēm uz abām pusēm. Virs ieejas durvīm otrā stāva līmenī atrodas neliels balkons. Otras garenfasādes centrā izbūvēts trīs ailu mezonīns. Arī pie tā ir plaša terase, kas šajā pusē, tāpat kā pati ēka, zemes līmeņa krituma dēļ ir pacelta uz augsta, no šķeltiem laukakmeņiem mūrēta cokolstāva. Pie abām ieejām gala fasādēs arī izveidotas kāpnes. Visu četru ieeju arhitektoniskais risinājums ir atšķirīgs
Pēdējie muižas īpašnieki grāfi Plāteri-Zībergi. Šobrīd ēku apsaimnieko Bebrenes vidusskola, ēkas īpašnieks Bebrenes pagasta padome.
www.zudusilatvija.lv
Bebrenes muižas (vācu: Rittergut Bewern) kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta Bebrenē. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Plāteru-Zībergu dzimtai. Mūsdienās ēkā atrodas Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola.
Vēsture
Muiža dibināta jau Livonijas ordeņvalsts laikā ordeņa Dinaburgas komturejas lauksaimniecības vajadzībām (vācu: Ökonomiehof). Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā muižu ieguva Kaspars Zībergs, kura dzimtai muiža piederēja līdz 1803. gadam. Līdz 1920. gadam tajā saimniekoja grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Bebrenes muižas kungu māja celta 1896. gadā pēc itāļu cilmes arhitekta L. J. L. Markoni (1834–1919) projekta franču neorenesanses stilā. Sākotnēji ēkai bija divi stāvi un mansarda telpas. Ārsienas darinātas no sarkanajiem ķieģeļiem. Fasāžu dekoratīvās detaļas – stūru rusti un starp logailām novietotie rusti, jumta dzega un starpstāvu dzegas, kā arī logailu apmales darinātas javā un tonētas baltas. Pils reprezentācijas telpas rotāja senlaicīgi bronzas kroņlukturi ar kristāla piekariem un antīkas mēbeles, abos salonos un bibliotēkā bija marmora kamīni. Lielā salona sienas bija apvilktas ar sarkanu damastu. Apkārt lielam ovālam galdam stāvēja Ludviķa XV stila krēsli, bet gar sienām ampīra stila sēdekļi. Pie salona dienvidu sienas atradās itāļu gleznotāju darbi. Tur bija arī liels Ludviķa XII stila krēsls ar kāju paliktni. Pie sienas bija liels 13. gadsimta gobelēns ar antīkas tēmas sižetu. Lielajā un mazajā bibliotēkā visas sienas aizņēma stikloti grāmatu plaukti, kuros atradās ap 1000 (pēc citām ziņām ap 10 000) sējumu. 1921./22. mācību gadā Bebrenes muižas kungu māja tika nodota skolas rīcībā. 1960. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs.
Muižas ansamblis
Bebrenes muižas parks ir veidots angļu ainavu parku stilā. Muižas kompleksā ietilpst pils vārti, muižas pārvaldnieka māja, virtuves ēka, namiņš virs pagraba, dzirnavas (1836) un zirgu staļļi. Līdz mūsdienām ir daļēji saglabājusies pazemes eja no pils pagraba uz virtuves ēku.
Bebrenes jaunajos kapos ir Plāteru-Zībergu dzimtas kapliča (1875).
lv.wikipedia.org