[193-] www.zudusilatvija.lv Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.
Vēsture
Livonijas ordenis pēc miera līguma ar Lietuvas dižkunigaitiju 15. gadsimtā ieguva pilnīgu kontroli pār Bauskas apkaimi un sāka Mēmeles un Mūsas satecē veidot nocietinātu pārvaldes centru.
Pils celtniecība tika uzsākta laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam Livonijas ordeņa mestra Heindenreiha Finkes no Oferbergas valdīšanas laikā. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts. Pils celtniecībā piedalījās arī voti – somugru tauta – kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par krieviņiem. Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti Bauskas fogti. No 1536. līdz 1540. gadam Bauskas pilī bija ieslodzīts dzejnieks Burkards Valdiss, kas atdzejoja vācu valodā 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas. 1559. gadā Gothards Ketlers pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes īpašumā.
Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence, kurā atradās hercogistes kanceleja un uzturējās hercoga galms. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij. Poļu–zviedru karu laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā – poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi – vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. 1706. gadā pili daļēji uzspridzināja krievu karaspēks. 18. gadsimtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta Līvena ģimenes īpašumu, ap pili tika izveidots ainavu parks.
1930. gados pils viduslaiku tornī tika ierīkots skatu laukums. 1960. gadu beigās tika nolemts pils jaunākajā daļā izveidot novadpētniecības muzeju un tika uzsākta pils rekonstrukcija, kas turpinās vēl tagad. 1990. gadā rekonstruētajās pils telpās tika izvietots Bauskas pils muzejs.
Apraksts
Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais dolomīts, laukakmeņi un ķieģeļi.
Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu.
Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma. Raksturīgs hercoga pils elements ir sgrafito stilā veidotais pils apmetums ar iluzoriem, uzzīmētiem kvadriem.
lv.wikipedia.org
Foto: Līga MatsonePils atrodas Bauskas pilsētas teritorijā, gleznainā ainavā uz zemes strēles starp Mūsas un Mēmeles upi, netālu no vietas, kur, tām saplūstot, veidojas Lielupe. Bauskas pils ansamblis sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – ir celta 15. gadsimta vidū, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai drupas. Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās.
Bauskas pils raksturo 15.–17. gadsimta militāro būvju arhitektūru Latvijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais speciāli ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – ar bastioniem, aizsardzības sienām un zemes vaļņiem nocietināta rezidences tipa pils.
Celtne ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence, kā arī vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē manierisma laika piļu arhitektūras un lietišķidekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē.
Muzejs
Bauskas pils muzejs dibināts 1990. gada 1. februārī, reorganizējot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju, kura pārziņā iepriekš bija Bauskas pils izpētes, konservācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas darbu organizēšana.
Muzeja pamatfunkcija ir Bauskas pils, kā unikāla 15.–18. gadsimta arhitektūras pieminekļa, kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, saglabāšana un izmantošana sabiedrības kultūras un izglītības interesēs.
Muzeja galvenie darbības virzieni ir Bauskas pils izpēte, restaurācija, rekonstrukcija, aprūpe, muzeja krājuma komplektēšana un zinātniskā apstrāde, ekspozīciju un izstāžu veidošana, tūristu uzņemšana, sabiedrības izglītošana, informēšana, konsultēšana, ekskursiju vadīšana, tematisko sarīkojumu, semināru organizēšana, zinātniski pētniecisko darbu izstrāde, komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām un citiem muzejiem.
Darba laiks:
Maijs - septembris: katru dienu 9.00 – 19.00
Oktobris: katru dienu 9.00 – 18.00
Novembris-aprīlis: katru dienu 11.00 – 17.00, pirmdienās slēgts
Pēdējie apmeklētāji pilī tiek ielaisti 30 minūtes pirms muzeja slēgšanas.
Kases tālrunis: +371 63922280
Administrācijas tālrunis (P – Pk no plkst. 8:00 – 17:00) :
+371 63923793
+37163923794
+371 20011880
e-pasts: bauskaspils@bauskasnovads.lv
Adrese: Pilskalns, Bauska, LV-3901, Latvija