Bauņu muiža (Bauenhof)
Atgriezties Iegūt norādes

Bauņu muiža (Bauenhof)

Bauņu muiža (Bauenhof)

Bauņu pils celta 1770. g. un bijusi viena no skaistākajām apkaimes pilīm, ar greznām podiņu krāsnīm. Ap 1930. g. pils vidusdaļu nojauca, vēl saglabājies Bauņu muižas rietumu spārns.

 "Zīverss bija pats pirmais, kurš Latvijā ieviesa palladiskās lauku villas ideju: ēkas galos pacēlās divas nelielas paviljonveida būves, ko ar galveno celtni savienoja galerijas. Te spilgti parādījās jaunais klasicistiskais “country house” stils angļu lordu izpratnē, kur gari izstiepto pazemo būvi veido dažāda augstuma būvapjomi, savienoti ar galerijām. Anglijā to visu bieži vainagoja balustrādes. Arī Bauņos tāda pacēlās virs centrālā rizalīta parka puses vidusdaļā, it kā sabalsojot ar balkona margām. Taču Bauņu muižas nama arhitektūra rāda arī to, ka Vidzemē pat bagāts un zinošs pasūtītājs nevarēja iegūt visiem Eiropas standartiem atbilstošu arhitektūras meistardarbu. Vietējais mūrniekmeistars vien aptuveni spēja iemiesot tālās Eiropas paraugus. Lai cik moderna savam laikam bijusi Bauņu muižas māja, nevar nemanīt, ka panaivs ir četrkolonnu portiks ar smagnējām toskāņu ordera kolonnām, ka portika horizontālais pārsegums un atika virs tā celtni atgriež pie baroka, ka nemotivētas ir konsoles virs pirmā stāva logiem. Parka pusē ēkas centru uztvēra sešu zemu toskāņu kolonnu nests balkons ar divlaidu kāpnēm. (...) Šodien viens no gala korpusiem ir drupās, otrs ir privātīpašums un tur notiek remonti. Tā vismaz viena no grāfa Jakoba Johana fon Zīversa radītā apbūves ansambļa šūnām mēģina atdzīvoties un būt Māja – pavisam citos laikos, pavisam citā vidē."
www.vietas.lv

 


Bauņu muiža (vācu: Bauenhof) bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16. No 1747. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu un fon Gincelu dzimtai.

Parks aizņem 43 hektārus un stiepjas vairāku kilometru garumā līdz Meitu kalnam un Meitu dīķim, no 18. gadsimta saglabājušās garās alejas, lielie dīķi, lapegļu stādījumi.

Vēsture
Bauņu muiža dibināta Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā Bauņu muižu uzdāvināja Aleksandram Rumjancevam, kurš to 1747. gadā pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam. Viņa dēls Jakobs Johans fon Zīverss pēc atgriešanās no diplomātiskā dienesta Londonā un piedalīšanās Septiņgadu karā Bauņu muižā 1770.–1780. gados uzbūvēja vienu no skaistākajām tā laika Vidzemes pilīm angļu "lauku māju" stilā. Pēc nāves viņu apglabāja Bauņu muižas īpašnieku kapličā Jēkaba kalnā zem paša stādītām lapeglēm. Bauņus mantoja viņa meita Katrīna, kas bija precējusies ar ģenerālleitnantu Kārli fon Gincelu. 1844. gadā muižu pārņēma viņu dēls Kārlis fon Gincels, kurš savukārt to 1861. gadā nodeva dēlam Artūram fon Gincelam. Šajā laikā notika kungu mājas pārbūves un modernizēšanas darbi, tai skaitā ēdamzāles apšūšana ar neorenesanses sienu un griestu paneļiem, logu nomaiņa, parka puses balkona pārbūve. Pēdējais Bauņu muižas īpašnieks bija Arvēds fon Gincels, kurš muižu zaudēja 1920. gadā.

19. gadsimtā Bauņu muižas kompleksā ietilpa kungu “vasaras māja”, kalpotāju dzīvojamā ēka, staļļi, klētis, brūzis, dzirnavas, kalve, moderniecība, putnu māja, veļas mazgātava, rija, krogs, parka sarga namiņš ar salmu jumtu. 1865. gadā pie Bauņu muižas Jēkaba kalna notika Vidzemes otrā latviešu dziesmu diena (pirmā latviešu dziesmu diena notika Dikļos 1864. gadā). Pēc 1920. gada agrārās reformas Bauņu muižas centru iznomāja Matīšu lauksaimniecības biedrībai, kas ap 1930. gadu pils vidusdaļu nojauca. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā atradās kolhoza “Matīši” “Robežnieku” mājas. Pašreiz muižas kungu māja ir privatizēta, no pils daļēji saglabājušies tikai gala spārni, sākts izkopt parku. Vienā no gala korpusiem notiek remonts. Grāfa J. J. fon Zīversa kapa piemineklis Jēkaba kalniņā nav saglabājies.
lv.wikipedia.org