Asares muižas pils celta 1749. gadā neogotikas stilā. Ap 1840. gadu muižai piebūvēja divus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, augušas palmas, turētas zelta zivtiņas.
Pilī 1919. gada vasarā atradās Augškurzemes partizānu pulka štābs.
Pils nodegusi 1927. gadā, kad tajā bijusi izvietota lauksaimniecības skola.
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē parks paplašināts uz baznīcas pusi, daļēji izmantojot vēdekļveida principu – ar laucēm un eksotu koku grupām kulisēs. Tas ievērojams ar to, ka ir viens no trim Latvijas vecajiem parkiem, kura centrālā skatu perspektīva virzīta no pils uz baznīcas torni. Tajā var apskatīt 24 vietējās un 28 introducētās koku un krūmu sugas. Šeit aug tādi eksotiskie koki kā Sibīrijas baltegle, duglāzija, Pensilvānijas osis, Amūras vīnkoks, Švedlera kļava un citas sugas, kā arī divi dižkoki – liepas. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris.
Parka platība – 6,1 ha.
visit.jekabpils.lv
Asares muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Asßern) jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē. Muiža līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Valteru-Vittenheimu dzimtai, tagad Aknīstes novada pašvaldībai.
Vēsture
Asares novads Livonijas ordeņa pakļautībā nonāca tikai 1388. gadā. Muiža pirmo reizi minēta 1569. gadā, kad tā piederēja Gotharda Ketlera galma ārstam Cahāriasam fon Veisam. Veisu dzimta to mantoja līdz 1745. gadam. Vēlāk tā pārgāja Altenbokumu dzimtai. 1749. gadā G. Altenbokums uzcēla barokālu pils ēku. 1756. gadā muiža ar pili pārgāja Holteju dzimtas īpašumā, bet no 1832. gada to savā īpašumā pārņēma Valteri-Vittenheimi, kas tur palika līdz Pirmajam pasaules karam. Ap 1840. gadu muižai tika piebūvēti divi neogotiski sānu rizalīti ar kāpienveida zelmiņiem.
1905. gada revolūcijas laikā Asares pilij mēģināja uzbrukt revolucionāri, taču nespēja to ieņemt. Uzbrukuma organizētājus Staprānu un Ķurzēnu soda ekspedīcija vēlāk nošāva. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki pameta pili un te apmetās vācu lidotāji. Latvijas brīvības cīņu laikā Asarē 1919. gadā tika dibināts Augškurzemes partizānu pulks, un šeit izvietoja pulka štābu. 1920. gadā muiža kļuva par valsts īpašumu, bet 1924. gadā lauksaimniecības biedrība "Grauds" Asares muižas pilī atvēra Asares divgadīgo lauksaimniecības skolu. 1927. gada 12. janvāra naktī uz 13. janvāri izcēlās ugunsgrēks un muižas ēka nodega. Mūsdienās ir saglabājušās muižas pils drupas, dendroloģiskais parks un muižas saimnieciskā apbūve.
Muižas ansamblis
Asares muižas kungu mājas vecākā daļa būvēta baroka stilā. Tā bija divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Ēkas fasādi izcēla centrālais mezonīns ar trīsstūrveida frontonu un sešiem pilastriem. 19. gadsimta četrdesmito gadu piebūve ir būvēta agrīnās Tjūdoru gotikas stilā. Tās fasādē ir redzamas septiņas smailloku arkas, kas atbilstoši iekšējam plānojumam ir gari izstieptas. Šeit 18 pēdu augstajā korpusā izvietojās cauri diviem stāviem izbūvēta svētku zāle ar balkonu muzikantu vajadzībām. Rizalīta zelminis bija kāpienveida, bet tā centrā atradās sešlapja veida logs. Arī cokolstāva logailas ir smailloka formā. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem ir bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, kurā augušas palmas un turētas zelta zivtiņas. Zem pils bija plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas.
Muižas apbūvē ietilpst augļu klēts (1853), kalpu māja (1836), smēde (1851), klēts (1843), pārvaldnieka māja, saimniecības ēka, krogs, kapliča, brūzis (1849, vecais), brūzis (1886, jaunais), brūža saimniecības ēka, kūts, brūža pārvaldnieka māja (1899), Asares evaņģēliski luteriskā baznīca.
Arhitektoniski nozīmīga ir arī 1843. gadā celtā klēts. Tās garenfasādē asimetriski izvietots mezonīns ar sīka dalījuma kāpienveida zelmini. Latvijas muižu arhitektūrā šāds zelminis ir samērā reta parādība, jo parasti kāpieni ir lieli un to ir maz. Asares klēts zelmiņa risinājumā var saskatīt Skotijas arhitektūrā populārā stilistiskā virziena "Scottish Baronial" – t.s. baroniālā stila ietekmi, jo arī tam ir raksturīgi sīka dalījuma kapienveida zelmiņi, kuriem ir liela loma gan ēku arhitektoniskajā izveidē, gan gleznieciskuma radīšanā.
Muižas dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē papildināts. Daļēji izmantos vēdekļveida uzbūves princips. Teritoriju ietver laukakmeņu mūris. Parkā sastopamas 28 introducētu koku un krūmu sugas (Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, u.c.). Liepu alejā aug divas dižliepas (apkārtmērs 4,5 un 4,9 m). Parkā ir atjaunota lapene un izveidota veselības taka.
lv.wikipedia.org