8,6 km no Kandavas, Kandavas pagasts, Kandavas novads, Latvija
info@aizdzires-muiza.eu
www.aizdzires-muiza.eu
Aizdzires muižas pils (vācu: Adsirn, Adsern) ir muižas kungu māja, kas atrodas Kandavas novada Aizdzires ciemā. Vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.
Vēsture
1397. gadā Aizdzirnes ciemu (latīņu: villa Assensirn) Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja Heinriham Mustem. No 1714. gada, kad muižas īpašniece Agnese Hilzena apprecējās ar Ernestu fon Koskulu, muiža līdz pat tās atsavināšanai piederēja Koskulu dzimtai.
Tagadējā muižas kungu māja celta 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. 1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolajs fon Koskuls no tās atdalīja Valdeķu muižu un uzdāvināja savai sievai Luīzei. 20. gs. sākumā muižai bija 3906 ha muižas un 1167 ha pārdotas zemnieku zemes un pavisam 20 zemnieku sētas. 1912. gadā muižas īpašnieks bija apriņķa maršals Aleksandrs grāfs von Koskuls. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja ostfrīzu šķirnes liellopus.
1920. gada zemes reformā Aizdzires muižu (2487 ha) sadalīja 125 vienībās. Aizdzires muižas centrā (306,59 ha) iekārtoja paraugsaimniecību, bet 1930. gadā Kandavas pagasta valde plānoja centrā ierīkot lauksaimniecības skolu. Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Aizdzires muižā nometināja laukstrādniekus no Pleskavas un Novgorodas apgabaliem. Pēc kara beigām muižas centrā 1945. gadā ierīkoja padomju saimniecību "Valdeķi", 1969. gadā to pievienoja Kandavas sovhoztehnikumam.
lv.wikipedia.org
Aizdzires muiža atrodas Kurzemē, Latvijas rietumu daļā, apmēram 5 km uz dienvidrietumiem no Kandavas mazpilsētas. Tā ir daļa no Abavas senlejas dabas parka, kas ir skaistām ainavām bagāta apkārtne.
Vēsture
Aizdzires muiža ir veidojusies viduslaikos - vairāku gadsimtu gaitā no daudziem mazākiem lēņiem. Vieta pirmoreiz minēta 1397. gadā kā Villa Assensirn, vēlāk tika lietoti arī apzīmējumi Adstern un Adsiren. 1467. gadā ordeņa mestrs Heinriham Mustem saskaņā ar Kursas lēņu tiesībām piešķīra kā lēni bruņinieku muižu. Līdz pat 18. gadsimta beigām muižai vairākas reizes mainījās īpašnieki. No 1714. gada tā piederēja Koskulu ģimenei.
Pēc Pirmā pasaules kara tā tāpat kā daudzas citas vācbaltiešu muižas tika atsavināta. Atlikušais Koskulu ģimenes īpašums līdz pat vācbaltiešu aizceļošanai uz Vāciju 1939. gadā sastāvēja no Teņņu pusmuižas. Starpkaru periodā muižu vispirms nomāja kāds privātīpašnieks. 1930. gadā Kandavas pilsēta plānoja ierīkot ēkās lauksaimniecības skolu, kas tomēr netika realizēts. Otrajā pasaules karā vācu vērmahts izmantoja kungu māju kā lazareti. Padomju laikā īpašums bija Valdeķu sovhoza daļa.
Šajā laikā tika veiktas izmaiņas kungu mājas konstrukcijā – tika pārveidotas kāpņu pozīcijas un abās pusēs, galvenā jumta priekšpusē un aizmugures daļā, sānos pie jumta zelmeņiem tika iebūvētas izbūves. Kungu māja deva vietu kinozālei un vēlāk te vēl tika izvietoti strādnieku dzīvokļi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, līdz pat jaunā gadu tūkstoša pirmajiem gadiem, kungu māja bija apdzīvota, bet vēlāk stāv tukša.
Ēkas un teritorija šodien
Šobrīd muižas teritorija sastāv no 35 ha. Apmēram puse no teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas iepriekšējos gados tika iznomāta apkārtnē esošajām zemnieku saimniecībām un izmantota ganībām. Atlikušajā teritorijā atrodas vairākas muižai piederošas ēkas jeb tas, kas no tām palicis pāri, muižas parks, dīķis, nedaudz neapstrādātas zemes, kā arī daži mazāki tuvējo iedzīvotāju sakņu dārzi.
Kungu māja ir arhitektūras kompleksa svarīgākā ēka. Tā tika uzcelta 18. un 19. gadsimtu mijā. Ņemot vērā kopējos apstākļus, ārējo sienu mūri un pārējās nesošās konstrukcijas ir saglabājušās relatīvi labā stāvoklī. Tomēr daļa jumta kopņu un otrā stāva grīdas baļķu ir bojāti gadiem ilgušā mitruma iedarbības dēļ. Ēkas iekštelpas pēc pēdējo iedzīvotāju izvākšanās dažu gadu laikā tika pilnīgi izlaupītas un izpostītas.
www.aizdzires-muiza.eu