Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā 500 m uz ziemeļiem no dzelzceļa un Ugāles ciema. Ugāles pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Kā apskates objekts minēts jau baronu laika muižu adrešu grāmatās.
Tagadējā Ugāles pagasta teritorija 12. gs. beigās atradusies kuršu Vanemas un Ventavas zemes robežjoslā. 1253. gadā Kurzemes sadalīšanas līgumā minēta Ugāle (lībiešu ugal - vieta, kur šalc).
Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās apkārtnes atdalīts ar trijiem grāvjiem un tikpat vaļņiem. Tādējādi izveidots ap 50 metru garš, četrstūrains plakums. 40 metrus tālāk zemesragu atkal šķērso ap vienu metru dziļš grāvis un neliels valnis. Iespējams šī no abām pusēm atdalīta teritorija varēja būt senās priekšpils vieta. Pilskalna ziemeļrietumu galu arī norobežo neliels zemes valnis. Ugāles pilskalns bijis samērā neliels nocietinājums.
Ziņas par Ugāles pilskalna izvietojumu un piederību kādam noteiktam pilskalnu modelim ir pretrunīgas. Latvijas senatnes pētnieks E. Brasliņš 1922. gadā atzina, ka pilskalna augstākā vieta atrodas uz zemes raga starp divām gravām, kas apvij pilskalnu. Ugāles pilskalnu vairākkārt apsekojusi Ventspils muzeja darbinieku ekspedīcija. Atradumi (11. - 13. gs. bronzas kakla gredzens, rombveida piekariņi un citi) apskatāmi Ventspils muzejā.
1851. gadā Ugāles muižas īpašniece baronese fon Bēra pilskalnā likusi ierīkot ģimenes kapsētu. Kapsētas ierīkošanā sabojāti pilskalna vaļņi, kas gan vēlāk neprasmīgi atjaunoti.
lv.wikipedia.org
www.vieglicelot.lv