Garums: 1,4 km (vienā virzienā)
Par Virsaišu ūdenskritumu tapa plašāk zināms tikai 1998. gadā, kad tā augstumu un ūdensteces platumu izmērīja ģeogrāfs Ivars Strautnieks, apzinot ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus Abavas senlejā. Ģeogrāfam šo dabas pieminekli parādījuši vietējie iedzīvotāji. Tas ir 1,7 m augsts, savukārt platums pavasaros un rudeņos var sasniegt 4 m. Šo ūdenskritumu atšķir tas, ka ūdens krīt nevis vertikāli, kā ierasts, bet gan nolīst pār ieslīpu dolomīta atsegumu. Kopš 2001. gada ūdenskritums atzīts par valsts aizsargājamu ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku dabas pieminekli. Savukārt 2010. gadā tas izvēlēts par gada ģeoloģisko pieminekli.
Taka ir vienvirziena, līdz ar to kopā turp un atpakaļceļā būs jāmēro 2,8 km. Mitrā laikā vairāki takas posmi ir ārkārtīgi slideni, kas rada grūtības nokāpt/uzkāpt pa nogāzēm. Uz takas var būt sakrituši koki, jo taka vijas caur civilizācijas maz skartu mežu. Pie ūdenskrituma, gravas augšā ir izveidota atpūtas un ugunskura vieta.
www.kurzemesregions.lv
Virsaišu ūdenskrituma dabas takas apmeklējums 2020. gada 19. martā
