Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielām. Otrais vecākais Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura dārza.
Parku svinīgi atklāja 1817. gada 8. jūnijā. Sākotnējā Vērmanes dārza platība bijusi 0.8 ha, bet pašlaik tā ir 5 ha. Parku pilsētai dāvināja Anna Ģertrūde Vērmane, ierīkojot publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu, ko ierakstīja savā testamentā kā dāvinājumu Rīgai. Pēc A. Vērmanes nāves 1829. gadā parkā viņas piemiņai tika uzstādīts granīta obelisks, kuru nojauca pēc 2. Pasaules kara, kad parku pārsauca par Kirova parku. A. Vērmanes pieminekli atjaunoja 2000. gadā. 1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku. Parks savu vēsturisko nosaukumu atguva 1991. gadā.
Vērmanes dārzā aplūkojamas dažādas skulptūras – apmeklētājus priecē krāšņā strūklaka, kurā attēloti četri gadalaiki, majestātiski slejas akmens lauvas, uzstādīts piemineklis latviešu tautas mutvārdu daiļrades apkopotājam Krišjānim Baronam, savukārt parka ārpusē pret žogu atslējies bronzas dendijs – piemineklis ekstravagantajam latviešu māksliniekam un grafiķim Kārlim Padegam. Tumšajā sezonā Vērmanes dārzs kļūst par pasaku valstību – tajā tiek iedegtas krāšņas gaismas, slejas milzu sniegavīri un skan mūzika.
Šodien Vērmanes dārzā aug 10 vietējo kokaugu sugas un 71 introducēto kokaugu taksoni. Parkā šobrīd satopami: parastais skābardis (Carpinus betulus), ošlapu pterokārija (Pterocaryafraxinifolia), olveida katalpa (Catalpa ovata), hibrīdā zirgkastaņa (Aesculus x hybrida), sarkanlapu parastais dižskābardis (Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia), zeltlapu Kanādas papele (Populus xcanadensis Aurea), sirdslapu platlapu liepa (Tilia platyphyllos var. cordifolia), sarkanlapu nokarenais dižskābardis (Fagus sylvatica Purpurea Pendula), Holandes liepa (Tilia x europaea), Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica), parastais ozols (Quercus robur).
Šodien parku iecienījuši ne tikai kā patīkamu atpūtas un izklaides vietu, pie estrādes šeit mīl atpūsties šahisti. Bet svētku dienās estrādē notiek dažādi koncerti, vasarās parkā norisinās dažādi gadatirgi un festivāli.
lv.wikipedia.org
liveriga.com
citariga.lv
Vērmanes dārza Vēsture
Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators F. Pauluči del Ronkole priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija pilsētas vecākā K. H. Vērmaņa atraitne A. Ģ. Vērmane. 1817. gadā Anna Vērmane uzdāvināja 0.8 hektārus zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 rbļ. Vienīgais noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.
1817. gada 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 m² lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parks tika veidots, vadoties pēc ainaviskā principa. Pēc tam tas vairākkārt pārveidots.
Atbilstoši visiem tā laika parkiem, arī Vērmanes dārzā bija restorāns un estrāde, ko toreiz sauca par „gliemežnīcu”. 1859. gadā parks tika iekļauts pilsētas apbūvē. Lielāki paplašinājumi notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta G.F.F. Kūfalta projekta. Pēc projekta parkā tika iestādīti vairāki tūkstoši svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu un pie vārtiem; pēc arhitekta V. Reslera projekta tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.
Arī Vērmanes dārzā, tāpat kā blakus esošajā Esplanādē, notika dažādi publiskie pasākumi. Tā 1927. gadā Vērmanes dārza lielajā paviljonā tika atklāta pirmā auto izstāde Latvijā.
20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors A. Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta L. Stahovska projekta.
1934. gadā Vērmanes dārzā tika uzcelts atsevišķs paviljons (tagadējā Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī), kas bija paredzēts „Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības” minerālūdeņu tirgotavas vajadzībām. Paviljons saglabājies līdz mūsdienām, un šodien tajā atrodas muzikālais centrs „Vernisāža”. 20. gadsimta 30. gados restorāna ēkā atradās kinoteātris „Lielais parks”, bet Padomju Latvijas laikā – transporta darbinieku kultūras nams; šodien tur atrodas restorāns.
Padomju gados parkā tika uzstādīts saules pulkstenis un bronzētā cinka lējuma Berlīnē izgatavotā skulptūra, kuras autori bija Buholcs un Hāns (?). Strūklakā attēlota 4 gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras diena Neptūna trejžuburi. Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. 1972. gadā tēlniece M. Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.
www.citariga.lv