Neatkarības laukums, agrāk Jēkaba laukums, ir laukums Vecrīgā starp Valdemāra, Torņa, Jēkaba un Noliktavas ielu.
Vēsture
Līdz 17. gadsimtam teritorijā aiz Jēkaba vārtu torņa atradās neapbūvēts lauks. Pēc Rīgas citadeles nocietinājumu izveides Zviedru Vidzemes laikā te atradās Jēkaba bastions. Ap 1783. gadu Jēkaba bastionu noraka un izveidojušos laukumu dēvēja par Mazo Parādes laukumu, kura dienvidu malā 1828. – 1832. gadā uzbūvēja Arsenāla ēku.
1880. gadā Jēkaba laukumā notika Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. 1905. gadā pēc Georga Kūfalta projekta laukumā iekārtoja parku, kurā notika publiski sarīkojumi, piemēram, Umurkumura (vācu: Hungerkummer) svinēšana augustā.
Pēc Latvijas padomju okupācijas 1950. gadā laukumu Černiševska vārdā pārdēvēja par Černiševska laukumu. 1987. gada 20. novembrī atjaunoja Jēkaba laukuma nosaukumu, bet 2018. gada 25. oktobrī nolēma pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņas ierosinātāji bija "4. maija Deklarācijas kluba" biedri – Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kas nobalsoja par 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
lv.wikipedia.org
Jēkaba laukums radies 17. gs. pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas. 18. gs. beigās laukumā bijusi atpūtas vieta. 18. gs. 70.–80. gados laukuma malā speciālā koka ēkā darbojies teātris. 19. gs. sākumā paralēli nosaukumam Jēkaba laukums radās arī otrs nosaukums Mazais Parādes laukums, jo tieši šeit notika karavīru militārās parādes un mācības. 19. gs. 30. gados arī šajā laukumā notika Umurkumurs. 1905. gadā pēc G. Kufalta projekta izveidoja jaunu laukuma plānojumu, kuru 20. gs. 30. gados papildināja A. Zeidaks. 1950. gadā laukumu pārsauca par Černiševska laukumu. 1987. gadā tas atguva savu vēsturisko nosaukumu Jēkaba laukums.
www.citariga.lv