Mālpils dabas taka
Garums: 6.5km
Mālpilī gar Mergupes kreiso krastu izveidota 6,5 kilometrus gara dabas taka ar skaistiem dabas skatiem. Taku var iet vienalga no kuras puses. Taka ir biedrības „Mālpils zivīm” pamatlīdzeklis, kas izvietots daļēji uz pašvaldības, daļēji uz privātām zemēm. Tās uzturēšanai ir noslēgti zemes patapinājuma līgumi uz 10 gadiem. Taka izveidota, piesaistot ES Zivsaimniecības fonda līdzekļus 2013. gadā. Tajā ierīkotas atpūtas vietas, soliņi, galdi, laipas, trepītes stāvajos krastos un nogāzēs, tiltiņi pāri gravām, skatu laukumi Mergupes stāvkrastos. Negaidot, īsā laikā to masveidā sāka izmantot ne tikai Mālpils iedzīvotāji, bet arī ciemiņi no citām vietām, it īpaši jaunieši un skolnieki. Tieši šī milzīgā interese par šo tūrisma taku bija par pamatu domai izstrādāt kompleksu tūrisma produktu, kas aptvertu gan dabas, gan daudzskaitlīgos Mālpils novada kultūrvēsturiskos, kultūras, izglītības un sporta objektus un mēģināt piedāvāt to (pārdot) ne tikai mūsu valsts, bet arī ārzemju tūristiem.
Skulmju dzimtas vieta.
Privātīpašums. No dabas takas paveras gleznains skats uz Mālpils pagasta Skulmju mājām, kurās izvietota tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba, vēlāk izveidota arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Skulmju māju apkārtne un netālu esošā Vilku grava aprakstīta Ivandes Kaijas romānā Iedzimtais grēks. Blakus izvietota arī mūsu slavenās mākslinieces Džemmas Skulmes mājvieta Ģerķēnu Cirīši. Biedrība „Mālpils zivīm” noslēgusi zemes patapinājuma līgumu ar „Skulmju” īpašnieci uz 10 gadiem, ar mērķi izbūvēt gājēju tiltiņu no dabas takas uz pretējo krastu un iekļaut Skulmju dzimtas vietu apskati tūrisma maršrutā.
Otto Skulmes dižozols.
Evanģēliski luteriskās draudzes īpašums. Pretī Skulmju mājām blakus vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajam piemineklim – Mācītājmuižai atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols, kura pakājē biedrība „Mālpils zivīm” izveidojusi atpūtas vietu ar galdiem, ugunskura vietu, tualeti, te arī beidzas dabas taka gar Mergupi.
Mālpils viduslaiku pilskalns
Pašvaldības īpašums. Zviedru kara laikā (1600 – 1621) pils tika sagrauta, poļu armija atkāpjoties to uzspridzināja, un vēlāk tā vairs netika atjaunota. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils muižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvi līdz pat 18.gs. vidum, kad muižu pārcēla uz tagadējo vietu. Šodien pilskalnā atrodas brīvdabas estrāde.