Lindes parks
Atgriezties Iegūt norādes

Lindes parks

Lindes parks

No Lindes muižas mūsdienās saglabājies parks un vārti. Regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots 18. gadsimtā uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie bijušās muižas vārti.

Lindes parks
ir izteiksmīgs ar savām cirptajām liepām, tām ir 160 –170 gadu, stādītas regulārās rindās, skats īpatnējs un rēgains, it kā koki augtu ar saknēm uz augšu, pat pastāv tādi teikaini stāstījumi par Lindes parka liepām, kas aug ar saknēm debesīs. Liepas stādītas ar militāru precizitāti, skaties, no kuras puses gribi, tās stāv akurātās rindās, pilnīgi vienādas un nerunīgas. Nevienā citā parkā šāda aina nav redzēta.

Parks izveidots 17. gs. kā itāļu regulārais dārzs uz četrām terasēm, no terases uz terasi veda kāpnes, kaut kas no tām vēl saglabājies. Sākotnēji muiža saukta par Pletenberģi jeb Lielo Daugavas muižu, šīs zemes 16. gs. vidū tika izlēņotas Johannam Pletenbergam. Vēlāk tā nonākusi Mengdenu, tad Hānu rokās. Pirmā pasaules kara laikā muiža smagi cietusi un pēdējais no muižas īpašniekiem barons Hāns to nojaucis un izpārdevis būvmateriālos. Saglabājušies vienīgi Pletenbergu 1767. gadā celties vārti, ejot no Daugavas puses pa šiem vārtiem parkā, lavierējot starp vīngliemežiem, var vienīgi iedomāties seno godību, koši baltu pili ar tornīšiem un visādiem citādiem pieaudzējumiem, koptus stādījumus, paviljonu, kurā bijusi iekārtota svētdienas skola, 27 pagrabus un jautras balsis parka terases deju placī.
www.mammadaba.lv

 

Valsts nozīmes pieminekļu sarakstā ir iekļauts arī Lindes parks. Parks veidots 18. gs. uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Parka veidojums ir rets un interesants – tas ir regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem. Parkā aug īpatnējs, vairāk kā pusotra simta senu liepu labirints. Liepas ir stādītas regulārās rindās un savulaik tās tika koptas-apgrieztas. Mūsdienās tās ir aizaugušas, veidojot īpatnēju un rēgainu skatu, kā rezultātā par spocīgajiem muižas parka kokiem klīst nostāsti, ka šīs liepas ir stādītas ar saknēm uz augšu.

230 gadus šeit valdīja fon Platenbergu dzimta, kas bija varena Lindē un Latvijā. Johans fon Platenbergs 1542. gadā no ordeņa mestra šo vietu saņēma kā lēni. Lēnis pirms tam bija piederējis fon Lindu dzimtai, kas devusi muižai tās nosaukumu. Priekšpēdējais muižas īpašnieks no Platenbergu dzimtas Georghs Frīdrihs fon Platenbergs, kurš muižu bija mantojis 1750. gadā, 1762. gadā sāka jaunas dzīvojamās mājas celtniecību, kā arī izveidoja parku ar terasēm un cirpto liepiņu dārzu. 1772. gadā Georghs Frīdrihs fon Platenbergs nomira, neatstājot vīriešu kārtas pēcnācējus. Lindes un Birzgales muižu mantoja viņa meita Sofija Elīzabete, kura bija precējusies ar Suntažu muižas īpašnieku grāfu fon Mengdenu. Viņas laikā muiža tika rūpīgi apsaimniekota un turpināta tās apbūve. Taču, tā kā grāfienei nebija pēcnācēju, Platenbergu dzimtai bija lemts izzust no Kurzemes.

Pēc 1844. gada, kad iecerētā muižas mantiniece atteicās no savām tiesībām, Lindes un Birzgales muiža tika pārdota baronam Paulam fon Hānam. Par Lindes muižas pēdējo īpašnieku kļuva barons Karls fon Hāns. Viņš bija viens no Baltijas landesvēra dibinātājiem, kas kopā ar Latvijas armiju cīnījās pret komunistiem. 1919. gada jūlijā viņš iestājās Latvijas armijā. Ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko agrārās reformas laikā barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalot jaunsaimniecībās. Baronu Latvijas valdība apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš bija Latvijas armijas pulkvežleitnants. 1921. gadā demobilizējās un, līdz vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanai 1939. gadā, dzīvoja Lindes muižas neatsavinātajā daļā.

Pēc baltvāciešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā Lindes muiža nonāca valsts īpašumā. Padomju laikā Lindes muiža tika atstāta novārtā. Kungu mājas drupas ieauga kokos un krūmos. Cirptais liepu dārzs pārvērtās mežā. Diemžēl, arī tagad šī vieta būtu pelnījusi lielāku uzmanību. Šobrīd, koku haosa vidū, var tikai mēģināt iztēloties, kā šeit bijis kādreiz – 18. gadsimtā.
epadomi.lv