Garums: 6 km
Veids: lokveida
Aptuveni 6 km garās takas ievērojamākais apskates objekts ir Līču–Laņģu klintis. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmam Latvijā. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 m augsts un ap 200 m plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 m augstas.
Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Kopumā te ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas apmeklēšanai. Ziemas laikā tās navvēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. un uz klintīm sastopamas vairākas retas augu sugas. Pa ceļam var apskatīt iespaidīgo Lodes mālu karjeru.
Līču–Laņģu klintis ir aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatām no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu. Klints maksimālais augstums ir ap 30 m. Klinšu apkārtnē ir ierīkota 7 km gara ērta pastaigu taka.
No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ap 20 avotu, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču–Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Kopumā Līču–Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas.
Līču–Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.