Kuldīgas pilsētas dārzs (pils parks – šie nosaukumi tiek lietoti kā sinonīmi, projektā turpmāk „pilsētas dārzs”) atrodas senākajā pilsētas daļā, bijušās ordeņa pils vietā un ir: daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Kuldīgas vēsturiskais centrs”, ietverts UNESCO pasaules kultūras mantojuma pagaidu sarakstā, sdaļa no projektā „EDEN – Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” 2007. gadā par labāko tūristu galamērķi Latvijā atzītās teritorijas, daļa no Kuldīgas pilsētā veidojamā „dzīvā muzeja” kompleksa.
Kuldīgas pilsētas dārza kā atpūtas teritorijas veidošana sākusies 19. gadsimta 60. gados, turpmāk tā attīstījusies kā iecienīta kuldīdznieku un pilsētas viesu atpūtas teritorija ar plānotiem stādījumiem un vēsturiski vērtīgiem arhitektūras elementiem. Nav attīstīta, un tūristiem atraktīvā veidā pasniegta dārza vēsturiskā vērtība – viduslaiku ordeņa pils atrašanās vieta, ar tā elementiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, piem., aizsargvalnis, apakšzemes ejas, utt.
Projekta rezeultātā īstenots: pilnveidota ainavas arhitektūras, atbrīvojot teritoriju no kokiem un krūmiem, kas traucē parku uztvert kā vienotu kopumu vai aizēno iespējamo apstādījumu, atpūtas un dārza vietas; tiltiņu (vēsturiskās vai funkcionāli nepieciešamās vietās), aizsarggrāvju un dīķu atjaunošana, t.sk. Pipevalka (strauta) un/vai Alekšupītes, kā iespējamo ūdens avotu, projektējamo dīķu sistēmas ūdens apmaiņas un līmeņa nodrošināšanai; dīķu un to krastu apzaļumošanas risinājumus; mūra sienu gar aizsarggrāvjiem tehnisko apsekošanu, gājēju kustības virzīšanu gar mūra sienu virzienā no Pils ielas uz Rumbas ielu un Kalna ielas 19 izeju uz Skolas ielu, lai sasaistītu aktīvās vecpilsētas tūrisma plūsmas; nogāžu stāvajās vietās, izveidot kāpnes, pa kurām notiks gājēju plūsmas virzīšana, pārejas no Kalna ielas 19 uz muzeju izbūvi, kādreizējā gaisa tiltiņa atjaunošanu; pils pagraba rekonstrukcija ar pazemes eju fragmentu atjaunošanu, pielāgošanu apskatei, ekspozīcijām, suvenīru tirdzniecībai, kā arī pagraba eju (koridoru) fragmentu apsekošanu un daļēju atjaunošanu; pils mūru fragmentu atsegšana ar konservāciju, pārsegumu, informatīvo aprīkojumu, t.sk. atsedzot pie kioska Rumba pamatiem esošo pils akas fragmentu un to vizuāli pievilcīgi eksponējot un vizualizējot pils kontūras („iezīmējot” tās dabā, aprīkojot ar informatīvo materiālu) ar gaismas vai citiem līdzekļiem; skatu laukumu veidošana, izpētot skatu perspektīvas un skatu punktus; gājēju celiņu struktūras un labiekārtojuma pārplānošana un rekonstrukcija, vienlaikus nodrošinot autentisku un iekļaušanos vēsturiskajā vidē; paredzot vairākas ieejas, atpūtas vietu (soliņu), informācijas stendu, norāžu, mazo arhitektūras formu izveidi gar gājēju celiņiem, kā arī Rumbas ielas ietvju un Dīķu ielas rekonstrukciju, Pils ielas daļas (no muzeja līdz Dīķu ielai) rekonstrukciju ar atjaunojamām tiltiņa margām, Vimbas ielas serpentīna izbūvi, Skolas ielas izejas uz Kalna ielas 19 pagalmu rekonstrukciju; apgaismojuma risinājumu, u.c. Projektā nodrošināta vides pieejamība visā teritorijā personām ar kustību traucējumiem – gājēju ceļa, piekļūšana skatu punktiem un informācijas stendiem.
pilsetasdarzs.kuldiga.lv
Kuldīgas pils parka vēsture
Pilsētas dārzs atrodas senākajā Kuldīgas pilsētas daļā, bijušās vācu ordeņa un vēlāk Hercoga Jēkaba pils vietā. Spītējot laikam, vēl šodien šeit redzamas 1242. gadā celtās pils mūra daļas. Tepat aiz Dīķa ielas ēkām paceļas stāva nogāze, kur atrodas bijušās Jēkaba pils dārza teritorija, kas pletās no Ventas krasta līdz Pīpevalka ielejai (tā senāk sauca strautiņu starp Dīķu ielu mājām nr. 1 un nr. 3. Dārzā audzētos sakņaugus un augļus, īpaši ābolus un ķiršus, ieguva hercoga Jēkaba galma vajadzībām. Otrs dārzs ar skaistiem augļu kokiem atradās iepretim vācu ģimnāzijai un 19. gs. pārvērtās par ganībām. Turpat vēl 17. gs. hercogs Frīdrihs Kazimirs izveidoja briežu dārzu, kas bija visas Kurzemes lepnums. Briežus vēlāk pēc hercogienes Annas (vēlāk Krievijas ķeizarienes) pavēles 1720. gadā pārveda uz St. Pēterburgu, kur bija bargs sals un tie nobeidzās. Pils dienvidu puses (pret Dīķu ielu) aizsargmūrī bijuši tā sauktie dzelzs vārti, pa kuriem varēja nokļūt uz koka tiltiņa pāri aizsarggrāvim, kur ceļš veda tieši uz hercoga augļu dārziem. Kad zviedri sagrāva pili, iznīka arī dārzs. Sens nostāsts liecina, ka dārzā vēl ilgi augusi varena liepa, zem kuras mēdzis sēdēt hercogs Jēkabs, kaļot jaunus plānus Kurzemes attīstībai. Tagad šajā vietā Jēkabam un viņa dārziem par piemiņu izveidota strūklaka.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā pilsētas dārza nogāzēs ziemā varēja vizināties ar ragaviņām, bet uz dīķa bijušo aizsarggrāvju vietā tika ierīkota slidotava. Par kārtību tajā un iespēju padzert karstu tēju gādāja vācu ģimnāzijas audzēkņi. Slidotavu izmantoja gan ģimnāzisti, gan pieaugušie. Labos laika apstākļos nedēļas nogalē varēja slidot mūzikas pavadībā.
Pilsētas dārza kā atpūtas teritorijas veidošana sākās 19. gadsimta 60. gados, turpmāk tā attīstījās kā iecienīta kuldīdznieku un pilsētas viesu atpūtas vieta ar plānotiem stādījumiem un vēsturiski vērtīgiem arhitektūras elementiem.
20. gadsimta sākumā pakalnā virs cietokšņa drupām tika uzcelts neliels, apaļš paviljons, no kura pavērās skats uz Ventas rumbu. No abiem pakalniem pāri gravai veda pasakains arkveida tiltiņš, kas bija mīlnieku iecienīta satikšanās vieta. Diemžēl neviena no tā laika celtnēm līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Starpkaru periodā parkā tika uzbūvēta kafejnīca ar vaļējām terasēm un estrāde, kuras priekšā atradās deju grīda pilsētnieku iecienītajām zaļumballēm ar orķestri. Katru sestdienu un svētdienu te sanāca kopā kuldīdznieki, kuri muzicēja un šņauca tabaku un ingveru. Ar tabakas šņaukšanas palīdzību tolaik atbrīvoja elpošanas kanālus. Tolaik teica, ka uzlaboja veselību. Tas bija ļoti populāri.
Kuldīdzniekiem šeit bija iespēja arī apmeklēt dažādus citus pasākumus, piemēram, brīvdabas teātra izrādes un sporta sacensības. Tajās varēja vērot kā spēcīgi vīri cilā svaru bumbas, bet sporta cienītāji varēja izmēģināt savus spēkus dažādās atlētiskās disciplīnās. Tolaik parks bija apjozts ar augstu sētu un pie ieejām pasākumu laikā tika novietoti galdiņi biļešu pārdevējiem. Interesanti, ka ieejas maksu noteica pats apmeklētājs.
Mūsdienās Pilsētas dārzā savu mājvietu ir radušas 22 Latvijā pazīstamās tēlnieces Līvijas Rezevskas darinātās akmens un bronzas skulptūras.
pilsetasdarzs.kuldiga.lv