Daugavas promenāde (Ķengaraga promenāde) atrodas Ķengaraga apkaimē Rīgā.
Ķengarags kādreiz bija ļoti industriāls rajons, kur nebija padomāts par zaļo zonu. Ja citās Rīgas apkaimēs ir dažādi parki, tad šeit to lomu pilda Daugavas promenāde. Sākotnēji Daugavas promenāde sākās kā veloceliņš pie Ķengaraga ielas, bet tagad tās sākums atrodas pie Dzelzceļa tilta.
Daugavas promenāde izveidota uz 1901. gadā ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti nostiprināta Daugavas plūdu aizsardzības vaļņa t.s. Daugavas regulēšanas „P” dambja, lai aizkavētu Maz Jumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1962. gadā, izveidojot Ķengaraga dzīvojamo rajonu, tas tika labiekārtots un pastiprināts ar moderniem dzelzsbetona materiāliem. Latvijas laikā pakļauts Jūru un kuģu direkcijai.
Elles dīķis
Elles dīķis atrodas pie ēkas Maskavas ielā 264. Dīķa izcelsme nav īsti zināma. Tiek izvirzītas hipotēzes, ka tās varētu būt senas raktuves, jo dīķa krastos atsedzas māls vai arī varbūt tā ir karsta kritene. 1668. gada zviedru kartēs un ilgi pēc tam dēvēts par Elles dīķi jeb Elles Djick, tas ir bijis dziļš un melns.
19. gs. dīķis nonāca Kuzņecovu fabrikas īpašumā, te bijušas fabrikas plašās un rūpīgi koptās dārzniecības, Dīķī dzīvojuši baltie gulbji. Šis, iespējams, ir slavenākais Latvijas dīķis, jo 2006. gada 19. decembrī Rīgas Dome akceptēja teritorijas detālplānojumu, atļaujot ierīkot dīķim apkārt daudzstāvu apbūvi un daļēji aizbērt dīķi. 2007. gada aprīlī domes Pilsētas attīstības departaments apstiprināja skiču projektu apkārtnes apbūvei. 2008. gadā janvārī PCTVL un SC Saeimas deputāti pārsūdzēja detālplānojumu Satversmes tiesā. 2008. gada 24. septembrī tiesa nolēma, ka detālplānojums ir atbilstošs Satversmei un likumiem.
Promenādes attīstība
2009./2011. gadā Austrumu izpilddirekcija pēc ainavu arhitektu Daigas Veinbergas, Guntas Rozenbergas un Laumas Garkalnes izstrādāta krastmalas ainavas dizaina projekta un pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta izbūvēja un labiekārtoja Promenādes aleju. 2009. gadā pie Krustamuižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja Putnu vērošanas un skatu torņa laukumu pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta, būvuzņēmējs SIA „Rišons Inter”.
2010. gadā dīķa apkārtne pie Daugavas tika rekonstruēta un labiekārtota, uzcelts tiltiņš pāri dīķa attekai, ierīkots vingrošanas laukums un uzstādīta galda spēļu stacionārā iekārta, promenādei un veloceliņam par godu uzstādīts vides dizaina objekts „Velosipēds”. Vides objekta projekta autori ir akmeņkalis G. Panders un tēlnieks Ā. Smildzers.
Gar rūpnīcas sētu pie Daugavas pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta izveidota vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas un Daugavas mūžīgā tecējuma vērošanas zona.
Blieķu muižas teritorijā uzcelts gājēju tiltiņš pāri Purvu (Bleķu muižas) upītei. To atklāja 2011. gada 19. augustā pilsētas pašvaldības pārstāvji: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Austrumu izpilddirekcijas direktors Dmitrijs Pavlovs. Celts pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta, būvuzņēmējs SIA „Velve-AE”.
2012. gada Rīgas svētku laikā Daugavas promenādē, aiz bijušās rūpnīcas “Kvadrāts” tika atklāts gājēju tiltiņš. Tiltiņa tehniskā projekta autors Artūra Catūrova arhitektu birojs SIA „AbStudio”, būvuzņēmējs SIA „Rišon Inter”, bet Daugavas krasta labiekārtošanu. Daugavas promenādes labiekārtošana ir viens no Rīgas Austrumu izpilddirekcijas un iedzīvotāju ierosinātajiem Daugavas labā krasta rekonstrukcijas un labiekārtošanas projektiem.
Atjaunotajā promenādes posmā no Kaņieru ielas līdz Kvadrāta ielai, ierīkots apgaismojums, veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes, atklāts putnu novērošanas tornis, ierīkots aktīvās atpūtas laukums, uzstādīti šaha un tenisa galdiņi, izvietoti atpūtas soliņi, atjaunots esošais gājēju tiltiņš pie dīķa, izveidots panduss ar aizsargmūri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ierīkots svētku apgaismojums.
2014. gadā veloceliņam tika izveidots pagarinājums no Ķengaraga promenādes līdz Mazjumpravmuižai, darbu gaitā labiekārtotajā teritorijā ierīkots apgaismojums, izvietoti atpūtas soliņi un atkritumu urnas, norādes un informācija par Mazjumpravas muižas vēsturi, renovētas kāpnes, kā arī daļēji attīrītas muižas ēku drupas, bagarēts dīķis un sakopta apkārtējā teritorija.
2015. gada 24. aprīlī, Ķengaraga promenādē pie Putnu novērošanas torņa Spodrības mēneša un Meža dienu ietvaros tika iestādīts 21 vītols. 2015. gada novembrī tika pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi. Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.
2016. gadā gājēju/veloceliņš "Centrs–Dārziņi" tika pagarināts vēl pa 500 m virzienā uz Dārziņiem.
2017. gada 20. maijā Mazjumpravas muižas teritorijā tika atklāta kultūrtelpa "Strops". Kultūrtelpā ir savākta, apkopota un apskatāma informācija par Ķengaraga apkaimi un par Mazjumpravas muižas vēsturi. Tajā notiek arī kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi. Kultūrtelpa strādā vasaras mēnešos.
www.rigasaustrumi.lv
www.citariga.lv