Garums: 1,1 km (vienā virzienā)
Kaltenes piekrastē ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija “Kaltenes krasta veidojumi”, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Šeit atrodami nogulumi ar bagātīgām molusku atlieku fosīlijām, kas datējamas ar Litorīnas jūras periodu (pirms aptuveni 6000 gadiem). Šī dabas teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa.
Gar jūras krastu ir ierīkota dabas taka, kas aizved pie skatu torņa takas galā. Šeit var vērot gan Rīgas jūras līča piekrastes raksturīgās ainavas, gan ar laukakmeņiem nosēto Kaltenes jūras krastu. Putnu mīļiem īpaši ieteicams apmeklēt taku un skatu torni pavasaros un rudeņos, kad migrāciju laikā šeit sastopama liela zosveidīgo un tārtiņveidīgo putnu daudzveidība. Putnu vērošanas iesācējiem pie torņa pieejams arī putnu atpazīšanas “ceļvedis”.
www.kurzemesregions.lv
Izejot aptuveni 1 km garo (vienā virzienā) Kaltenes dabas taku ar putnu vērošanas torni, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijas jūras piekrastē mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir skatu platforma un tornis putnu vērošanai visa gada garumā. Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes putnu taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi.
Pie dabas takas atrodas neliels stāvlaukums automašīnām un āra sausā tualete. Taka virzās gar pašu jūras malu uz Kaltenes ziemeļiem. Skatu uz jūru nereti norobežo grīšļu un niedru audzes, aiz kurām jūrā labi jūtas daudzi ūdenī un piekrastē dzīvojošie putni – zivju gārņi, dažādu sugu kaijas, pīles, gulbji, kā arī mazie putniņi, kuri tur pamatā uzturas un audzina savus pēcnācējus. Šeit Kaltenes akmeņainās jūrmalas krasta niedrēs un zālājā dzīvo gan ūdens putni, gan citi sīki putniņi, kas uzsāk ligzdošanu un mazuļu perēšanu jau pavasarī. Tāpēc līdz vasaras vidum nav iespējams veikt takas apsaimniekošanas darbus (niedrāju un zāles pļaušanu), lai netraucētu putnu ligzdošanu. Tikai tad, kad putni ir beiguši ligzdot un putnu mazuļi ir izauguši, var turpināt veikt pļaušanas un citus apsaimniekošanas darbus šajā dabas takā. Jūra interesanta ne vien ar putniem, bet arī ar daudzajiem akmeņiem, no kuriem lielākais ir Grīļu dižakmens – lielākais jūrakmens Latvijā. Tā augstums 2,4 m, apkārtmērs 15 m, bet tilpums 25 kubikmetri.