Zaņas lejteces atsegumu teritorijā izveidota lieliska taka garākai pastaigai šajā īpašajā teritorijā. Takas sākums Zaņas līkloču atklāšanai meklējams pie Zaņas dzirnavu aizsprosta, kas būvēts 1864. gadā. Tālāk tā ved gar stāvajiem Zaņas upes krastiem Ventas virzienā.
Soļojot pa taku, paskaties apkārt – šeit ieraudzīsi virkni retu un aizsargājamu augu sugu. Ja rūpīgi ieskatīsies Zaņas upē, uz tās grunts, iespējams, samanīsi upes gliemeņu koloniju vai pie debesīm saskatīsi kādu melnā stārķa siluetu. Lai droši šķērsotu Zaņas upes pietekas ar dziļajām gravām, nāksies soļot pa kāpnēm, pārejām un tiltiņiem, pa ceļam pamielojot acis krāšņajā ainavā ar skatu uz upes senkrastu, pakalniem un, piemēram, Friča pļavu.
Zaņas līkloču taka ir apskatīšanas vērta ne tikai rudenī, pavasarī un vasarā. Aicinām šo gravu un stāvo upes krastu sistēmu izstaigāt arī ziemā, kad sarma apklāj koku zarus, – tad Zaņas līkloči mēdz būt vēl krāšņāki un neierastāki, nekā vasarā.
www.daba.gov.lv
Pie Zaņas dzirnavām ir sākums dabas izziņas takai „Zaņas līkloči”, kas iesākta veidot 2002. gada rudenī apmēram 4,5 kilometru garumā vienā virzienā Zaņas upes lejtecē gar kreiso krastu, netālu no ietekas Ventā. 2003. gadā tika sakārtots arī upes labais krasts. Maršruts sniedz iespēju aktīvi atpūsties dabā, iegūt izzinošu informāciju no neizsmeļamās „dabas mātes” krātuves un pasēdēt pie ugunskura īpaši iekārtotās atpūtas vietās.
Šobrīd ir atbrīvota vieta takai, izcirsti krūmi, izveidotas kāpnītes, tapušas pārejas, tiltiņi, pavēries skats uz upi. Daudzām ainaviski interesantām vietām rasti nosaukumi – Liepu krauja, Pētera pļava, Friča pļava, Makšķernieku vārti, Ceru parks. Atklājušās arī daudz izziņas bagātu vietu – upes senkrasts, dabas liegums ar Juras laika iegulumiem, graviņas un pakalni.
Upes krasti ir skaisti visos gadalaikos, arī ziemā, jo uz melnbaltā fona lieliski izceļas upes senkrasti un citas reljefu formas. Visā takas garumā vērojama liela augu sugu daudzveidība. Te aug lielākā daļa no Latvijā sastopamām koku sugām. Šeit ir tādi reti un aizsargājami augi, kā mežloki, bezlapes, dzegužpuķes, mežavizbuļi, maijpuķītes un citi augi. Taka dod priekšstatu par dzīvniekiem, kas dzīvo upē un tās krastos. Vērojamas lielas gliemeņu kolonijas, dažādas zivis, bebru takas un aizsprosti, dzīvnieku alas un dažādi putni. Te ligzdo Latvijā reti sastopamais ūdensstrazds. Maršruta galapunktā atrodas valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts – Juras laikmeta iežu nogulas un atsegumi 10 hektāru platībā, kas no 1977. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Pateicoties ierīkotajai tūristu dabas takai, dabas draugiem un interesentiem paveras iespējas aplūkot šo unikālo senlejas posmu ar ģeoloģisko atsegumu, neaizskarto un pārsteidzoši bagāto augu un dzīvnieku valsti.
zana.saldus.lv