Dabas parks „Engures ezers” dibināts 1998. gada 24. februārī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu. Engures ezera kā dabas aizsardzības teritorijas vēsture aizsākusies 1957. gada 24. aprīlī, kad ar LPSR Ministru Padomes lēmumu tajā tika noteikts īpašs režīms putnu aizsardzībai. Engures ezers ir daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves un spalvu maiņas vieta.
Dabas parks „Engures ezers” atrodas Rīgas jūras līča rietumu piekrastē Engures, Rojas, Tukuma un Talsu novadu teritorijās. Dabas parkā ietilpst Engures ezers, zemes ap to, kā arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei un meži starp piekrasti un ezeru. Dabas parka platība ir 19 795 ha. Dabas parka teritorijā ietilpst 7 251 ha Rīgas jūras līča piekrastes akvatorijas.
www.daba.gov.lv
Migrāciju laikā te iespējams ieraudzīt gandrīz visas Latvijā konstatētās migrējošo putnu sugas, jo atsevišķas putnu grupas šo teritoriju izmanto kā spalvu maiņas, migrāciju atpūtas un barošanās, vai arī kā ziemošanas vietu.
Te sastopamas retas un izzūdošas putnu sugas, piemēram, pasaules mērogā apdraudētā grieze, ūpis, mazais ormanītis, jūras ērglis, somzīlīte, baltais gārnis un citi. Mērsraga Piejūras pļavas ir nozīmīga bridējputnu un ūdensputnu ligzdošanas un atpūtas vieta caurceļošanas laikā. Pie Engures ezera ir uzcelti trīs putnu novērošanas torņi, lai dabas parka apmeklētāji labāk varētu apskatīt ezerā mītošos putnus, skaisto ainavu un savvaļas lopus.
Izveidotas vairākas gājēju takas - Lāčupītes taka Apšuciemā, Plieņciema, Vecupes un Engures taka Engurē un Orhideju taka. Dabas parkā pie ezera tiek ganīti vairāk kā 30 liellopi – Hailander, Šarlote un Alpengrey govis un Konik šķirnes zirgi.
Valsts ganāmpulku reģistrā atrodam ziņas par 89 govīm. Latvijas zilā govs ir unikāla šķirne, par kuras izcelsmes vietu tiek uzskatīta Latvija, Kurzemes jūrmala. Sākotnēji tās piederējušas tikai lībiešu zemniekiem, bet kā liecina ieraksti liellopu ciltsgrāmatā, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tās bijušas sastopamas arī Valmieras un Cēsu novados. Šīs, tikai Latvijai raksturīgās gotiņas, ir noturīgas gan pret aukstumu, gan lietu, gan vēju.
www.kurzeme.lv
Dabas parks
Pēdējās desmitgadēs ievērojami samazinājušās atklāta ūdens platības, kas ir nepieciešamas lielai daļai ezerā ligzdojošo un migrējošo ūdensputnu. Lopu ganīšana un siena pļaušana ezera piekrastē gadu desmitiem ilgi nodrošināja atklātas ainavas saglabāšanos. Ganāmpulkiem sarūkot un pļavām aizaugot, pamazām izzuda arī tām raksturīgie augi, putni un kukaiņi.
Iegādāta niedru pļaujamā mašīna, ar kuru, lai palielinātu atklāta ūdens platības, izpļauj niedrājus ezera piekrastē un ap salām. Ganību atjaunošana sākta, cērtot krūmus. Vienlaidus krūmājs ezera palienē pie ornitologu bāzes bija gan iznīcinājis pļavu putniem un augiem piemērotas vietas, gan aizsedza skatu uz ezeru. Krievraga pļavās aizaugšana sākusies no grāvjiem, kuru vietās bija redzamas blīvas krūmu un koku joslas. Tās nocērtot, atklājās raksturīgā ezera krastu ainava un skaista kadiķu nora. Pļavās pamazām atjaunojas piekrastes biotopi un tiem raksturīgās sugas.
Ganīšana
Ierīkoti aploki vairāk kā 100 ha platībā. Krievragā Ķūļciema pagastā 36 hektārus lielā iežogojumā ganās gan Latvijās brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot iegūti, liellopi. Pie LU ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā 25 hektārus lielā aplokā ganās gan iepriekšminēto šķirņu liellopi, gan Polijas Koniku šķirnes zirgi.
Daudzās valstīs pārbaudīta pieredze ir, izmantot senas mājdzīvnieku šķirnes vērtīgu dabas teritoriju ganīšanai, lai tur saglabātu atklātas un parkveida ainavas. Engures ezera pļavās ganās gaļas šķirnes liellopi, kuri nav jāslauc. Šie mājdzīvnieki var uzturēties ganībās visu gadu un pat nelabvēlīgos laika apstākļos slimo reti. Tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā pārtiek no zāles un jaunajām niedrēm, bet ziemā tie labprāt ēd koku un krūmu zarus, mizu un skujas, bet nelabvēlīgākos apstākļos tos piebaro ar sienu. Šķirnes krusto, lai ārēji mājdzīvnieki līdzinātos mūsu tradicionālajiem liellopiem, bet no svešzemniekiem pārmantotu izturību un pieticību.Polijas Koniki ir ārēji līdzīgi izmirušajiem Eiropas savvaļas zirgiem tarpaniem. Tie bieži izvēlas citus augus nekā govis un sekmē vienmērīgāku noganīšanu.
Niedru pļaušana
Engures ezeram aizaugot ar niedrēm, samazinājušās atklātā ūdens platības, kas ir būtiskas gan ligzdojošajiem putniem, gan ezerā mītošajām zivīm. Vienlaidus lielās niedru audzēs ligzdo pavisam nedaudz putnu sugu, jo vairākumam Engures ezera putnu vispiemērotākās ir fragmentāras niedru audzes.
Niedru ieguves tradīcijas ezerā ir senas, arī mūsdienās vietējie iedzīvotāji pļauj niedres, tas tiek veikts ziemā, kad ezeru klāj ledus. Diemžēl niedru pļaušana ziemā būtiski nesamazina niedrāju platības. Lai mazinātu ezera aizaugumu, 2002. gadā Engures ezera apsaimniekošanas vajadzībām tika iegādāta Zviedrijā ražota niedru pļaujamā mašīna. Ar to var nodrošināt niedru pļaušanu gan ezerā, gan piekrastē, jo ar to iespējams pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa sauszemi. Gadā ar šo niedru pļaujamo mašīnu tiek nopļauti vidēji 200 ha niedru platību.