Foto: Ausma MellumaArkādijas parks (dārzs) atrodas starp Ojāra Vācieša un Friča Brīvzemnieka ielām un Rīgas – Jūrmalas dzelzceļa līniju. Parka platība ir 6,2 ha.
Šo teritoriju rīdzinieki jau sen bija iecienījuši kā atpūtas vietu. 1794. gadā te ierīkoja izpriecu vietu vienkāršajai tautai – tur notika atrakcijas, teātra izrādes un Līgo svētki.
1852. gadā Prūsijas ģenerālkonsuls H. K. Vērmanis kāpas galā uzcēla māju ar palīgēkām un siltumnīcu, kurās auguši firziķi, aprikozes, vīnogas un retas palmu sugas. 1885. gadā parkā peļņas nolūkā uzcelts teātris, ierīkota bumbotava, tādējādi parku pārvērta par atpūtas vietu.
Pēc H.K. Vērmaņa nāves parksam vairākas reizes ir mainījušies īpašnieki, līdz 1896. gadā parku nopirka Rīgas pilsēta. Tajā pašā gadā parks tika pārsaukts par Torņakalna parku (atrodas uz robežas starp Āgenskalnu un Torņakalnu).
1900. gadā darbu pie parka labiekārtošanas sāka G.F.F. Kūfalts. Parkā tika ievadīta Mārupīte, kas plūda cauri parkam, tika ierīkotas kaskādes, ūdenskritumi, tiltiņi, uzcelta dārznieka māja un izveidoti jauni apstādījumi. Daļu no parka teritorijas iznomāja, lai iegūtu līdzekļus tā uzturēšanai. Nomnieks parkā 1910. gadā uzcēla restorānu „Arkādija”, kuru 1958. gadā pārveidoja par kinoteātri, tika ierīkota šautuve, bumbotava un mūzikas paviljons. Parka labiekārtošanu pabeidza 1911. gadā, un tajā pašā gadā to pārsauca par „Arkādiju”.
1926. gadā pēc A. Zeidaka projekta parkā tika veikti rekonstrukcijas darbi – izbūvēts koncerta laukums, 1927. gadā pēc P. Kundziņa projekta uzcelta estrāde, ierīkots bērnu rotaļu laukums, atbalsta sienas, kāpnes un ziemciešu stādījumi.
Lai gan oficiāli parku izveidoja 1911. gadā, vēl šodien tiek izmantota katra izdevība, lai to kaut nedaudz paplašināt uz apkārtējo teritoriju rēķina. 1988.–1989. gadā, sākoties Atmodai, parka estrādē pulcējušies vides aizsardzības kluba pārstāvji un viņu atbalstītāji. Arkādijas parkā notika gan pret metro celtniecību vērstās akcijas noslēgums, gan LNNK dibināšanas sapulce.
www.citariga.lv