Alūksnes pils parks
Atgriezties Iegūt norādes

Alūksnes pils parks

Alūksnes pils parks[191-] www.zudusilatvija.lv

Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (Scheel). Sākotnēji tas veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, jaunās vēsmas drīz sasniedza arī Alūksni, un pils dārzniekam Pēterim Bukam parku nācās pārveidot tā sauktajā angļu stilā. Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notikuši Burharda fon Fītinghofa (Burchard von Vietinghoff) laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas. No astoņpadsmit mākslas priekšmetiem un paviljoniem saglabājušās piecas mazās arhitektūras formas un Kanovas (Canova) vāze, kas šobrīd atrodas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Balto marmora vāzi ar auglības simboliem veidojis izcilais itāļu mākslinieks Kanova (dēls). Oto Hermanim fon Fītinghofam to uzdāvinājusi ķeizariene Katrīna II, vāze atradās parkā uz postamenta pie Ozolkoka pils.
www.zudusilatvija.lv

 

Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas, vai šobrīd ir neapmierinošā stāvoklī un nav pieejamas apmeklētājiem. Esošo parka objektu restaurācijas un atjaunošanas pamatojums ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm.

Alūksnes novada dome 2017. gada 28. jūnija sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām bija iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR. Investīciju projektā notiek Pomonas tempļa atjaunošana, Obeliska, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, kā arī Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana. Saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veic SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Būvprojektu izstrādātājs ir SIA “ARHITEKTA L.ŠMITA DARBNĪCA”.

Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurē, pievada to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīko ūdens padevi. Pilnībā tiek atjaunots zudušais Pomonas templis tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi tā pievadceliņi. Parkā atjaunos arī Putnu paviljonu, kas būs redzams uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā. Oriģināli tas atradies parka daļā, kur šobrīd ir Brāļu kapi, līdz ar to paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta – laucīte pie augšējiem dīķiem. Parka restaurācijas darbos paredzēta arī dažu zudušo celiņu atjaunošana. Pie restaurētajiem un atjaunotajiem objektiem izvietos katedras tipa informācijas stendus, savukārt nozīmīgākajos celiņu krustojumos – norādes. Visa parka teritorijā paredzēts uzstādīt vēsturisko lielo un mazo granīta solu kopijas un atkritumu urnas.
aluksne.lv

 

Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, jo, salīdzinājumā ar citiem parkiem, tieši Alūksnē visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas.

Parka sākumi saistāmi ar 18. gs. otro pusi, kad Alūksnes muižu ieguva Oto Hermanis fon Fitinghofs – Šēls. Pēc viņa ierosmes šeit sāka būvēt divstāvu ozolkoka pili, kurai blakus izveidoja regulāra stila parku.

Ap 1800. gadu Oto dēls Burhards liek paplašināt un pārveidot 40 gadu veco dārzu ar regulāru plānojumu par ainavu dārzu, kas aizņēmis vairāk nekā 50 ha. Pēc Vilhelma Frībes (Wilhelm Friebe) „Oekonomisch – technische Flora fur Lievland, Ehstland und Kurland” (R., 1805) dārznieks Pēteris Buks Alūksnes parkā izveido visbagātāko kokaugu kolekciju Vidzemē. Stādāmo materiālu pirka no J.Cigras kokaudzētavas Rīgā, no Pēterburgas un jaundibinātā Tērbatas (Tartu) universitātes Botāniskā dārza, no Berlīnes un citurienes.

Pēc toreizējā Rīgas apriņķa skolu inspektora V.Frībes ziņām, Alūksnes parkā 1804. gadā jau augušas 18 skuju koku un 152 lapu koku un krūmu sugas, kā arī 15 dažādas kokaugu dekoratīvās formas.

Pašreizējā parka platība ir 32 ha, taču tas šķiet daudz lielāks, jo robežojas ar Alūksnes ezeru un pār to redzams skats uz Tempļakalna pussalu ar Rotondu un Saules tiltu. Tas viss organiski veido vienotu ansambli.

Šinī, salīdzinoši nelielā teritorijā, bija izvietotas vairāk nekā 20 mazās arhitektūras formas, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās – Mauzolejs, Aleksandra paviljons, Obelisks, Rotonda, Eola templis, granīta soli, apaļā un ovālā strūklaka.

2001. gadā Zvārtavā notika 3. Akmens tēlniecības simpozijs „Gadsimtu sasaukšanās”, kura laikā tika izgatavotas un Alūksnes muižas parkā uzstādītas jaunas granīta arhitektūras formas – Kolumba ola, Diānas dzimšana, Ziemeļvējš, Kalna ezers, E-ola un Čiekurs.
www.aluksnespils.lv