Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu. Pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā (1 Lubāns–8.21ha; 2 Rāznas–5.76ha; 3 Engures–4.13ha; 4 Burtnieku–4.01ha; 5 Liepājas–3.71ha; 6 Usmas–3.47ha), pēc ūdens tilpuma – otrs lielākais.
Baltijas ledus ezera palieka. Salu kopējā platība – 4,2 km². Viskūžu sala ir lielākā ezeru sala Latvijā – 309,2 ha. Starp Viskūžu salu un sauszemi ir upei līdzīgs šaurums – Amjūdzupe. Ap ezeru plešas vieni no lielākajiem mežu masīviem Latvijā, daudzviet ezera krasti pirmatnēji, maz pārveidoti. Arī ezera salas klāj mežs. Ietek Tīrukšupe, Baņģeva, Sudmaliņupe, Kāņupe u.c. Ap ezeru – pauguraines, iekšzemes kāpas. Krasti pārsvarā lēzeni, bet vietām arī stāvi. Dziļākā vieta – Kapkrāsns (27 m) atrodas ezera dienvidu daļā – Baznīcērtē. Kapkrāsns ir kriptodepresija, jo atrodas zemāk par jūras līmeni.
Eitrofs, aizaugošs ezers, aizaugums klāj ap 5% ezera. 9 sugu zivis.
1912. gadā tika nodibināts Latvijā pirmais rezervāts – Moricsalas rezervāts, iekļaujot arī ezera daļu – Luziķērti un Lielalksnītes salu. Dabas liegums "Viskūžu sala" (2004). Populāra burāšanas vieta, ap ezeru ir daudz atpūtas bāzes, tai skaitā "Tiezumi" un "Grāveri – kempings".
lv.wikipedia.org
Usmas ezers ir pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā, pēc ūdens tilpuma – otrs lielākais. Atrodas ūdensšķirtnē starp Ventas > Abavu un Baltijas jūras Irves garo > pieteku Stendi. Augstums virs jūras līmeņa 21 metrs. Baltijas Ledus ezera palieka. Forma izrobota, līčota, arī gultnes reljefs daudzveidīgs. Tam atbilstoši vietu nosaukumu kopums. Salu kopējā platība – 4,2 km². Viskūžu sala ir lielākā ezeru sala Latvijā – 309,2 ha. Starp to un sauszemi ir upei līdzīgs šaurums – Amjūdzupe. Dziļākā vieta – Kapkrāsns (27 m) atrodas ezera dienvidu daļā – Baznīcērtē. Kapkrāsns ir kriptodepresija, jo atrodas zemāk par jūras līmeni. Ezera ūdens apjoms pilnībā nomainās divos gados. Krasti pārsvarā lēzeni, bet vietām arī stāvi, daudzviet pirmatnēji, maz pārveidoti. Ap ezeru – pauguraines, iekšzemes kāpas. tajās plešas vieni no lielākajiem mežu masīviem Latvijā. Arī ezera salas klāj mežs. Eitrofs, aizaugošs ezers, aizaugums klāj ap 5% ezera. 9 sugu zivis. Sateces baseina platība 429 km². Usmā savācas ūdeņi no daudzajiem meža ezeriņiem Z un A grupās. Tas nosaka sarežģītu ūdeņu pakārtotību, tapēc atvainojos ja nav izdevies viscaur sakarīgi to atainot.
Pietekas – Tirukšupe, Mazupe; Godele; Melncelma //Vāržupīte; Kāņupe14; Meķupe; Sērža; Ostupe; Baņģava; Struncene;
Tirukšupe – tek cauri Tirukšezeram (45ha) no Spāres ezera un lejteces daļā ir paplatināta, nemanāmi pāriet ezera Z daļas līcī Usmeniekdangā. Sateces baseins pārsniedz 187km².
Vidusupe (augštecē Aizpurve, vidustecē Cēlējupe, Jakša, Līčupe); - Garums 24 km. Tek Talsu novadā, Spāres ezera galvenā pieteka. Sākas grāvju sistēmā dienvidos no Stendes pilsētas. ūdenšķirtne ar VENTAS >Abavu. Tek galvenokārt pa mežainu apvidu Ugāles līdzenumā. Upes gultne visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stende, Līči, Aizupes. Upi šķērso autoceļš A10 un divreiz dzelzceļš Rīga–Ventspils.
Spāre tek Talsu novada Ģibuļu pagastā un Ventspils novada Usmas pagastā. Garums 15 km. Iztek no Spāres ezera. Izteka regulēta ar akmeņu krāvumu. Upes pašas baseins (bez Spāres ezera un Vidusupes baseina) tikai 23,8 km². Upe tek mežainu līdzenu apvidu, gultne pārsvarā regulēta. Vidusposmā ieleja līdz pat 10 m dziļa. Lielākā apdzīvotā vieta krastos Ropiķi. Lielākā pieteka Ķipstvalks no Vieglis. Ietek Ilziķezerā.
Kāņupe jeb Āpupe tek caur Ģibuļu pagastu Talsu novadā. Garums 14 km. Kāņupe iztek no Mordangas ezera ziemeļrietumiem. Kāņupe tek pa mežotu apgabalu uz ziemeļrietumiem, vidustecē metot loku uz austrumiem. Lejtecē upe daļēji iztaisnota tek caur meliorētiem laukiem. Ietek Usmas ezerā pie Āpciema. Tās augštecē atrodas Mordangas hes ar jaudu 80 kW, izstrāde gadā 67,7 MWh (2004.). Hes ierīkots bijušo ūdensdzirnavu vietā; nav informācijas, vai pašlaik darbojas. Pietekas saistītas ar apkārtējiem ezeriem. > Sudmaliņupe; (Briežupīte) no Gulbju ezera;
www.upes.lv
Atpūta ezera krastā
Usmas ezera krastos atrodas vairākas tūristu mītnes un kempingi ar plašām aktīvās atpūtas, burāšanas un makšķerēšanas iespējām. Šī ir iecienīta atpūtas vieta Latvijā.
Peldvietas
Labiekārtota peldvieta iekārtota Usmas ciemā, kas atrodas netālu no guļbaļķiem celtās Usmas luterāņu baznīcas. Peldvietas ir arī ezera austrumu krastā. Peldvietā ik gadus pirmajā augusta nedēļas nogalē notiek Morica svētki.
Mino zoo
Desuciemā samīļošanu gaida mini zoo "Lejnieki" iemītnieki gan mājdzīvnieki, gan dažādi eksotiskie dzīvnieki. Saimnieki īpaši lepojas ar izveidoto dārzu, kurā var sastapt jakobīņu baložus, pāvus, fazānus un citus Latvijai nepierastus putnus.
Skatu tornis
Dabas baudītāji var uzkāpt Ūdru kalna skatu tornī, no kura paveras pasakaina dabas ainava un skats uz 15 km garo Usmas ezeru.
Makšķerēšana
Usmas ezers ir brīnišķīga makšķerēšanas vieta. Tā gultne ir nelīdzena, dūņaina, krasti seklākās vietās aizauguši un smilšaini. Lai gan ezers ir dziļš, tajā ir daudz sēkļu. Tajā mīt - asari, līdakas, brekši, raudas, zandarti, ruduļi, līņi, zuši, karpas, sīgas u.c.
Makšķerēšanas licences Usmas ezerā var iegādāties Usmas pagasta pārvaldē (darba dienās, tālr. + 371 29287631) vai kempingos un viesu namos.
Buru sporta cienītājiem
Ezerā darbojas iekšējo ūdeņu jahtu osta. To apsaimnieko Usmas jahtklubs, kas arī organizē vietējās sacensības un burāšanas skolu jauniešiem.
Velobraucējiem
Velocienītājiem ir iespēja apbraukt apkārt Usmas ezeram, kur apkārt ezeram pa meža un maziem lauku ceļiem izveidots velomaršruts 55 km garumā.
Azartiskākie aicināti piedalīties aizraujošajās un piedzīvojumu pilnās ikgadējās sacensībās „Apkārt Usmas ezeram”, kas notiek katru gadu maija pirmajā sestdienā.
Vasarā kempingu un viesu namu saimnieki piedāvā izbraucienus ar riteņiem, laivām, ūdensriteņiem.
Virvju trase
Gan lieli, gan mazi spēku un veiklību var izbaudīt „Godeļpola” virvju trasē. www.latvia.travel/lv
Laivotājiem
Laivotāji var savus spēkus izmēģināt maršrutā "No Usmas līdz jūrai" (Usmas ezers - Engure - Puzes ezers - Rinda - Irbe - jūra), ko var pieveikt 3-5 dienās. www.upesoga.lv
www.latvia.travel/lv