Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Rojas novada Mērsraga, Talsu novada Ķūļciema un Engures novada Engures pagastos. Pēc virsmas platības Engures ezers ir 3. lielākais ezers Latvijā.
Raksturojums
Lagūnas izcelsmes ezeru no Rīgas jūras līča atdala 1,5 – 2,5 km plata kāpu josla. Ezerā ietek Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, bet iztek Mērsraga kanāls, kurš tika izrakts 1842. gadā, pazeminot ezera līmeni par 1,5 metriem. Šobrīd ezera dziļums nepārsniedz 2,1 m, bet vidējais dziļums ir tikai 0,40 m. Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 m biezas sapropeļa iegulas. Krasti lēzeni, pašu ezeru reti kur var redzēt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts. Ezers stipri aizaudzis. Rietumu malā – plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala). Sastopamas 16 sugu zivis. Ezers ir bagāts ar putniem, ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi.
Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā. Ezera austrumu piekrastē atrodas ornitoloģisko pētījumu centrs. Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Niedru pļaušana.
Salu kopējā platība – 85 ha.
- Akmeņrova
- Apaļrova – apaugusi ar kokiem
- Kazrova – apaugusi ar kokiem
- Lielā sala – apaugusi ar kokiem
- Lielrova
- Lopsala
- Garrova
- Mazsaliņa