Dzirnavas saskatāmas jau no diezgan liela attāluma un padara apkārtējo ainavu mazliet līdzīgu Nīderlandē redzamajām. Tās būvētas pēc holandiešu tipa dzirnavu parauga 1903. gadā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vējdzirnavu vēsturiskie mehānismi. Kādreiz daudzie vējdzirnavu stāvi bija raksturīga ainava Zemgales vēsturiskajam novadam, ko pamatoti dēvē par Latvijas „maizes klēti”. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži.
vecumnieki.lv
Dzirnavu konstrukcija, to iekārtas un detaļas, kas tika veidotas un pārbaudītas gadsimtu gaitā, bija masīvas, bet dzirnavu ēku arhitektoniskais veidojums – vienkāršs un racionāls. Dzirnavas bija novada lepnums un atdzīvināja tālaika lauku ainavu, un arvien atgādina par aizgājušo gadu godību lauku teritorijās. Lai arī no kuras puses iebrauktu Stelpes pagastā, ceļiniekus allaž ir sagaidījušas vējdzirnavas – Ķiru, Šķērstu jeb Sveķu, Kāravu, agrāk – Strazdu.
Šodien Latvijā ir saglabājušās salīdzinoši nedaudz vējdzirnavu, galvenokārt saglabājušās mūra konstrukcijas, un tikai dažas no vējdzirnavām joprojām ir darba kārtībā.
Ķiru vējdzirnavas celtas 1903. gadā no koka lubiņām, uz vējrādītāja gan norādīts gada skaitlis 1905. Šīs vējdzirnavas pārstāv Latvijā un īpaši Zemgales līdzenumā izplatīto holandiešu tipa vējdzirnavu veidu. Ķiru vējdzirnavas kopš 20. gs. 30. gadiem tiek darbinātas ar elektrību, tajās saglabājušies vēsturiskie mehānismi – miltu un putraimu gaņģi, vēl 2003. gadā vējdzirnavas tika darbinātas reizi nedēļā – piektdienā.
No lielā vējdzirnavu skaita 20. gadsimta sākumā saglabājušās tikai dažas dzirnavas, kuras ir vērtīgi un reti paraugi – ne velti Ķiru dzirnavām piešķists valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
www.geocaching.com