Dzirnavu konstrukcija, to iekārtas un detaļas, kas tika veidotas un pārbaudītas gadsimtu gaitā, bija masīvas, bet dzirnavu ēku arhitektoniskais veidojums — vienkāršs un racionāls. Dzirnavas bija novada lepnums un atdzīvināja tā laika lauku ainavu, un arvien atgādina par aizgājušo gadu godību lauku teritorijās. Lai arī no kuras puses iebrauktu Stelpes pagastā, ceļiniekus allaž ir sagaidījušas vējdzirnavas – Ķiru, Šķērstu jeb Sveķu, Kāravu, agrāk – Strazdu.
Šodien Latvijā ir saglabājušās salīdzinoši nedaudz vējdzirnavu, galvenokārt saglabājušās mūra konstrukcijas, un tikai dažas no vējdzirnavām joprojām ir darba kārtībā.
Kāravu vējdzirnavas (agrāk Strazdu vējdzirnavas) celtas 1902. gadā. Padomju varas gados gandrīz sagruvušas. Tagad pārveidotas – spārni zuduši, bet blakus dzirnavām esošajā šķūnī – angārā saglabātas atsevišķas Kāravu dzirnavu koka detaļas.
Turpat netālu no vējdzirnavām ir Kāravu kapi, reiz bijis arī Kāravu krogs, savukārt mazais celiņš, kas ved gar kapiem, reiz bijis galvenais ceļš no Vecumnieku ciema uz apriņķa centru – Bausku.
www.geocaching.com