Šo vējeņu no lieliem laukakmeņiem mūrētais un neapmestais zemes stāvs ir astoņtūrains un seko koka augšstāva sienu 78° slīpumam. Vējeņu galva arī astoņstūraini šķautnaina. Koka stāvs un galva segta jumstiņiem virs līmeniskiem dēļiem. Vējenes minētas 1892. g. dzirnavu sarakstos (Remtes muižā, īpašnieks grāfs K. Mēdems). Pirmā pasaules kara laikā vējš nolauzis spārnus, pēc tam malts ar tvaika lokomobili līdz Otram pasaules karam. Pēdējais īpašnieks E. Šēnfelds deportēts uz Sibīriju. 1971. gadā ir atlikušas tikai dzirnavu stāva drupas bez spārniem un galerijas.
(A.Teivens, “Latvijas dzirnavas”, 1985)
Novadpētnieks Žanis Skudra te bijis 1966.gadā un apraksta situāciju savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”:
“Pie krustcelēm uz Remti – bijušais Kapu krogus un vējeņu mūri. Tiem blakus mazā mājiņā dzīvo agrākie krogus un dzirnavu īpašnieki. Saimniece pastāsta: te netālu ir Remtes pagasta robeža, un dzirnavas piederējušas Remtes grāfam. Tās celtas 18… un kādā tur gadā, uz kāda akmens vēl bijis gada skaitlis. Bijušas tikai uz vienu gaņģi. Spārnus vējš nolauzis jau pirmajā pasaules karā, un no tā laika dzirnavas ar vēju vairs neesot darbinātas. Latvijas tapšanas laikā vējenes kopā ar krogu ieguvis viņas vīrs Šēnfelds. Vējenēs malts tikai rupjmaļamais. Kamēr akmens ass, malts maizei, pēc tam lopiem. Šēnfelda laikā sudmalas darbinātas ar katlu. Viņam bijusi arī kuļammašīna, gateris un zeimeris, strādājuši 36 strādnieki. Tālab viņš aizvests uz Sibīriju. Kad pārnākuši no Sibīrijas, dabūjuši šos cūku kūts mūrus (atļauts pašiem savus mūrus no ciema padomes nopirkt), kuros ierīkojušies uz dzīvi.
Kad viņi vesti uz Sibīriju, viņiem bijis jāparakstās, ka atsakās no visas mantas. Šēnfelds miris pirms 6 gadiem. Viņiem 5 dēli, bijusi arī meitiņa, kas mirusi 3 mēnešu vecumā. 2 dēli bijuši leģionā. Viens no viņiem bijis pie frančiem, bet atgriezies. Viens Anglijā. Tas pirms 4 gadiem atbraucis uz Rīgu uz 3 nedēļām ciemos pie sava brāļa. Kapu krogū viņiem Latvijas laikā bijis veikals. Tur arī viņi paši dzīvojuši.
1944. gadā krogus, kurā arī tad bijis veikals, nodedzis no garāmbraucoša lokomobīļa dzirksteles. Bijusi liela vētra, un krogum bijis skaidu jumts. Tā viņi palikuši bez pajumtes. Un tad uznākusi virsū fronte, karš.”
manasvietas.blogspot.com