Zlēku baznīca, kas celta 1645. gadā sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas tornis (1834), veidots gotiskā stila tradīcijās ar kāpņveida kontrforsiem. Sākotnējais baznīcas tornis bijis apmēram 60 m augsts, ar diviem skatu laukumiem, katrā no tiem bijuši četri ar varu apvilkti pīlāri un svina ietvaros iekļautas 8 rūtis. Baznīcas tornī trīs reizes iespēris zibens, tornis divreiz nodedzis un atjaunots. Baznīca veidota kā trīsjomu halle ar krusta velvēm un atspaidu arkām, kas balstās uz astoņskaldņu pīlāriem. Kori no draudzes telpas atdala sienu izvirzījumi un pusaploces triumfa arka.
Altāris pēc senas tradīcijas mūrēts, tikai pārlikts ar koka plati. Divus gadsimtus vēlāk (1875. gadā) kāda baronese dāvāja altārim divas – sarkanu un melnu – brīnišķīgi izšūtas altārsegas, kas grezno baznīcu vēl šodien. Altāra daļu un kanceli ap 1650. gadu izgatavojusi Kurzemes hercoga koktēlnieku grupa, vadošais no tiem bijis brēmenietis F. Hopenštets. Altāri iekļauti divi ciļņi Svētais vakarēdiens un Kristus Ģetzemanes dārzā, bet augšējā daļā glezna Kristus zaimošana.
No pirmās Zlēku baznīcas saglabājušies 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta sākuma bikts soli, kas gan drīzāk varētu būt bijuši kungu soli, rotāti ar lieliskiem kokgriezumiem. Saglabājušies divi kungu soli, kuri ar saviem gleznojumiem pieder pie izcilākajiem Kurzemē, iespējams, visā Latvijā. Zem altāra telpas izbūvētas Zlēku baronu fon Bēru dzimtas kapenes.
Pirmās Zlēku baznīcas ērģeles izgatavojis ievērojamā ērģeļbūvētāja Rāneusa tēvs Rāneuss seniors. Ērģeles līdz musdienām nav saglabājušās. Tadadējās ērģeles 1875. gadā darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K.Hermanis.
Uz austrumiem no baznīcas aug Zvana ozols, kuram pietuvojoties, mācītājam ejot uz baznīcu, baznīcā sākuši zvanīt zvanu.
Baznīcas iekštelpu apskate iespējam iepriekš vienojoties pa tālr. +371 29203640 (Gunita Zernevica).