[19--] www.zudusilatvija.lv 1898. gadā būvētā žilbinoši baltā neoklasicisma stila celtne atrodas Jūras ielā. Baznīcā atrodas lielformāta eļļas glezna, kas iekļauta Valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Ap baznīcu atrodas kapsēta, ko izmantoja līdz 2. pasaules karam.
Jūras iela 32/34, Ventspils, LV-3601
Tālrunis: 63622361, 26474648
E-pasts: tevs.juris@gmail.com
Draudzes kanceleja:
Katoļu iela 13, Ventspils, LV-3601,
Tālrunis: 63622361
Vēsture
Sākotnēji Ventspilī ir bijusi koka kapliča, kas celta 1805. gadā par bīskapa Kossakovska līdzekļiem. Tā bijusi Kuldīgas baznīcas filiāle un apkalpoja Kuldīgas draudzes prāvests.
19. gadsimta beigās Ventspils sāka veidoties par lielu pilsētu, tāpēc Kuldīgas prāvests Francis Luško 1898. gadā par saviem līdzekļiem uzcēla pašreizējo mūra dievnamu doriešu stilā. Jaunbūves celtniecībā kopumā ieguldīti 13 500 rubļi, kas pēc tam tiek ilgstoši atmaksāti. Baznīcas būvmeistars ir Rihards Zeidels, celtniecības darbu vadītājs- inženieris Mečislavs Šistovskis.
Zemes gabalu, uz kura atrodas baznīca un pārējās ēkas, no F. Šebinska nopirka Kuldīgas prāvests E. Landsbergs kapsētas ierīkošanai. 2011. gada 4. aprīlī Kurzemes bīskapijas bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīja atjaunoto altāri, kura centrā ir Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētglezna, bet augstāk altārī ir ievietota Svētā Kazimira prinča svētglezna.
Eksterjers
Dievnams ir mūra celtne, 30 metrus gara un 13 metrus plata ēka, kas būvēta doriešu stilā. Ēkas sienas ir apmestas un krāsotas, tās jumts ir klāts ar cinkoto skārdu. Nav torņu. Ieejas daļā atrodas izvirzīts portiks. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra stabiņos koka latiņu žogs. Apkārt dievnamam atrodas kapsēta, kuru izmantoja līdz Otrajam Pasaules karam.
Interjers
Tā ir 21 metru gara telpa līdz presbitērijam ar koka grīdu un griestiem, kas ir taisni segti un apmesti. Griesti balstās uz 6 pīlāriem. Virs ieejas ir kora telpas ar ērģelēm. Lūgšanu zālē ir augsti soli dievlūdzējiem. Ir viena sakristeja, kur glabājas liturģiskās drēbes un trauki. Baznīcā bija trīs altāri. Galveno jeb centrālo altāri ieslēdz divas kolonnas, tajā ir krusts, kuram abās pusēs ir Svētā Jāzepa un Svētā Staņislava Kostkas statujas. Agrāk bija vēl sānu altāri ar Jēzus Sirds un Svētā Kazimira gleznām, kā arī altāris ar Jaunavas Marijas statuju Svētā Pētera un Jaunavas Marijas Nemitīgās Palīdzības gleznām, no kurām pēdējo atveda no svētvietas Romā. Šī glezna ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, restaurēta 2007. gadā un atstāta dievnamā, tāpat aplūkojama ir Dievmātes Pasludināšanas glezna. Viens sānu altāris ir pārvests uz Kandavas baznīcu.
lv.wikipedia.org
www.zudusilatvija.lv
Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca šobrīd atrodas skaistā baltā mūra ēkā, bet pirmā Ventspils Romas katoļu baznīca bija koka kapliča, kas celta 1805. gadā.
Kuldīgas prāvests Roterdings par bīskapa Kosakovska dāvātajiem 620 rubļiem nopirka Eggerta Bauza koka māju un tur ierīkoja kapelu. Dievkalpojumi tad Ventspilī notika tikai dažas reizes gadā un draudzi apkalpoja prāvests no Kuldīgas. 1887. gadā Ventspilī bija 80 katoļu, Ventspils apriņķi – 73.
Gruntsgabalu uz kura atrodas tagadējā baznīca un pārējās ēkas nopircis Kuldīgas prāvests E. Landsbergs no F. Šebinska katoļu kapsētas ierīkošanai, kur vel līdz II Pasaules karam tika apbedīti katoļticīgie. Tāpēc ka Ventspils XIX gs. beigās sāka izveidoties par lielu pilsētu Kuldīgas prāvests Francis Lukšo par saviem līdzekļiem 1898. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcu doriešu stilā. Baznīca ir bez torņiem, no ārpuses apmesta un balti krāsota, Jumts cinkota skārda.
Baznīca ir trīs navu celtne. Koka grīda. Griesti koka segti un apmesti balstās uz sešiem pīlāriem. Baznīcā bija trīs altāri. Lielo altāri ieslēdz 2 kolonas. Tajā krusts, kreisajā pusē sv. Jāzepa statuja un labajā – sv. Staņislavs Kostka. Sānos vienā altārī Jēzus Sirds glezna un otrajā Jaunavas Marijas Nemitīgās Palīdzības glezna, kas tika piegādāta draudzei no Nemitīgās Palīdzības Dievmātes svētvietas Romā. Tagad baznīcā atrodas tikai galvenais altāris un Nemitīgās Palīdzības Dievmātes glezna, kas tika restaurēta 2007. gadā.
Vel baznīcā atrodas Dievmātes Pasludināšanas glezna, kurā var samanīt zināmas līdzības ar Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu aizbildnes gleznu. Vel virs sakristījas durvīm ir Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas glezna un ap baznīcas iekšpusi Krusta ceļa staciju gleznas. Kora telpa ar ērģelēm, auksti soli dievlūdzējiem un viena sakristeja, kur glabājas liturģiskās drēbes un trauki.
Apkārt baznīcas dārzam mūra stabiņos koka latiņu žogs. Baznīcas garums līdz presbiterijam 21 m, lielums 30×13 m.
www.vietas.lv