Valle, Valles pagasts, Vecumnieku novads
+371 26727483
roberts.otomers@inbox.lv
Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 14:00, kā arī Baznīcas un valsts svētkos.
Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Henrihs Mollerijs (Henricus Mollerius1656 – 1616). 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699–1670. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģērboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Visus agrākos gadsimtus sabiedriskās dzīves un kultūras centrs ir bijusi vietējā baznīca un draudze.
Patreizējā Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā. Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895. gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts. 1964. g. draudze bija spiesta atteikties no baznīcas augsto nodokļu dēļ. Pamesto dievnamu izdemolēja un izdedzināja. 1976. gadā no baznīcas izvāca pēdējās iekārtas paliekas. 80-to gadu vidū ap baznīcas ēku sākās rosība. Sākoties atmodas laikam tika nolemts baznīcu atjaunot. Pēc 1995. g. 22. jūlija vētras draudze atjaunoja baznīcas jumtu un uzlika krustu torņa smailē. 2000. gadā pateicoties draudzes priekšnieces Ritas Pastares iniciatīvai un vadībai, motivējot Valles sabiedrību, tika sākti baznīcas iekšdarbi.
www.zudusilatvija.lv
16. gs. Livonijas valsts veidojuma sabrukums izveidoja Kurzemē atšķirīgu situāciju nekā Vidzemē un Rīgā. Pēc ordeņa sabrukuma, kas notika, kad krievu karaspēks 1560. gadā pie Ērģemes sakāva ordeni, iestājās arī vispārējais sabrukums Livonijas valstu sistēmā, un 1561. gada landtāgā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers /1517-1587/ bija pirmais, kurš pasteidzās deklarēt savu padošanos Polijas ķēniņam, pretī par lēni saņemot Kurzemi kā pārmantojamo hercogisti. Līdz ar to arī visa Reformācijas gaita un norise Kurzemē gāja citādā plūsmā un citādā virzienā. Kurzemes pirmajam hercogam Gothardam Ketleram piekrita uzdevums izkārtot evaņģēliskās ticības un Baznīcas lietas, tā kļūstot par īsto Kurzemes reformatoru.
Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Georgs Mancelis (1616 – 1620). 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699–1700. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģerboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Piecdesmit gadu laikā vizitācijas komisijas vairākkārt atzīmējušas, ka koka baznīca ar salmu jumtu ir sliktā stāvoklī. 1753. g. konstatēts, ka koka baznīca pēc remonta ir diezgan labā stāvoklī, tai ir salmu jumts un tornītis.
Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895. gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts.
www.vallesdraudze.lv