Valdemārpils jeb Sasmakas luterāņu baznīca ir luterāņu dievnams Talsu novada Valdemārpilī. Esošais mūra dievnams celts 1646. gadā. Baznīca tika celta pēc Sasmakas muižas īpašnieka, Piltenes landrāta Kristofera fon Hoenastenberga – Vīganta pasūtījuma. 1663. gadā viņš deva atļauju tajā apbedīt arī fon Noldes dzimtas locekļus. 1847. gadā baznīca tika remontēta. 1927. gadā tika aizbērtas un aizmūrētas zem baznīcas izveidotās kapenes. 1928. gadā tika veikts baznīcas iekštelpu remonts. Abos pēdējos karos baznīca nav būtiski cietusi. Ar Kurzemes apvienotā fonda (Vācijā) un barona fon Hoenastenberga – Vīganta līdzdalību no 2004. gada līdz 2006. gadam draudze veica plašus remontdarbus. Tika atjaunots baznīcas tornis, notekas, grīdas un ārsienu krāsojums. Baznīcā ir piemiņas plāksne Krišjānim Valdemāram.
lv.wikipedia.org
Valdemārpils evaņģēliski luteriskā draudze
Dievkalpojumi notiek: svētdienās plkst. 11:30
Valdemārpils baznīcā, Lielā ielā 2, Valdemārpilī, Talsu novads, LV-3260
Draudzes priekšniece Ingrīda Kaire, tālr. 26483121
Mācītājs Mareks Ignats, tālr. 26363966; marexlv@inbox.lv
Skarba un vienkārša ir ap 1646. gadu celtā Valdemārpils (Sasmakas) baznīca, kuras patrons ir Sasmakas muižas īpašnieks Kristofers Hoenastenbergs–Vīgands (Christopher von Hohenastenebrg–Wigandt). Baznīca vairākkārt pārbūvēta un remontēta, pēdējoreiz – 1999. un 2004. gadā. Valdemārpils baznīca ir neliela vienjoma garenbūve ar altārdaļu un piebūvētu sakristeju. Rietumu galā piebūvēts smagnējs kvadrātveida zvanu tornis ar piramīdveida jumta smaili, ko rotā lode, gailis un krusts.
Ar 17. gadsimta otro pusi, 18. gadsimta sākumu datējumā vēl šodien saglabājusies baznīcas iekārta – vietējo meistaru kokgriezēju darbs, tā ir šīs iekārtas lielā mākslinieciskā vērtība. Vissvarīgākais ir krāsojuma kombinācijas efekts – krāsu kontrasts: gaišs raksts uz tumša fona vai arī tumšs raksts uz gaiša fona, tas ir raksturīgi vissenākajiem latviešu tautas ornamentiem. Kokgriezuma detaļas un gleznojumi apliecina savdabīgo izpratni par laikmeta stilu. Interesanta ir altārglezna "Svētais vakarēdiens" (autors – nezināms), iespējams, tas bijis kāds vietējais mākslinieks. Ap 1809. gadu baznīcā pārbūvēts ērģeļu balkons. Pašreizējās ērģeles izgatavotas Mārtiņa Krēsliņa darbnīcā Jēkabpilī 1890. gadā. 1934. gadā baznīcā iesvētīta memoriālā plāksne atmodas laika celmlauzim Krišjānim Valdemāram.
www.talsitourism.lv