1800. gadā Sventē muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam.
Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā, tā ir 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkots skārda jumts. Virs jumta – fasādē apmēram 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes.
www.visitdaugavpils.lv
Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagasta centrā Sventē.
Vēsture
Jau 18. gadsimta sākumā Sventē darbojās jezuīti, kuriem šeit bija misija un saimniecība. 1721. gadā Sventes misiju sagrāva un jezuīti devās prom.
Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1800. gadā Sventes muižas muižnieks Kazimirs Zībergs, veltot to Vissvētākās Trīsvienības godam un aizbildniecībai.
Eksterjers
Baznīca ir laukakmeņu mūra taisnstūra formas celtne, 26 metrus gara, 16 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar cinkotā skārda jumtu un 5 metrus augstu torni ar zvaniem galvenās fasādes pusē. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Redzami stūru pīlāri, logu un durvju ierāmējumi. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm ir cementa kāpnes. Abos baznīcas sānos ir 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens logs. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Ieejas vārti ir no gala un sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz dievnama žoga, pretī presbitērijam atrodas plebānija.
Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un koka griestiem, kas klāti ar mazu ieloku. Virs ieejas atrodas kora telpa ar ērģelēm, kura balstās uz diviem lieliem mūra pīlāriem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir noliktavas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Presbitērija labajā stūrī atrodas koka skulptūra "Ecce Homo". Kanceli, dievlūdzēju solus un trīs baznīcā esošos altārus izgatavojis galdnieks Staņislavs Meinards. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar diviem pīlāriem, starp kuriem ir Vissvētākās Trīsvienības glezna. Sānu altāri veidoti līdzīgi un atrodas dievgalda galos pie abām sienām lūgšanu zāles pusē. Labajā pusē ir Svētā Miķeļa altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē – Svētā Jura altāris ar viņa gleznu. Aplūkojamas ir 1913. gadā Serafinoviča ģipsī veidotās Krustaceļa bildes.
lv.wikipedia.org