Sv. Stefana Tukuma Romas katoļu baznīca uzcelta tikai 1897. gadā kā katoļu lūgšanu nams, jo katoļu baznīcas Kurzemē tolaik celt bija aizliegts. Baznīcā apskatāma J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna “Golgāta”, 18. gadsimta gleznojumi virotņu altārī un 18. gadsimta 2. puses ērģeļu prospekts.
Lai apskatītu baznīcas interjeru, iepriekš jāpiesakās, vai arī to iespējams skatīt caur baznīcas stiklotajām iekšdurvīm.
Harmonijas iela 1a, Tukums
(+371) 26635424
www.visittukums.lv
Tukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Tukumā, Harmonijas ielā 1a. Dievnams ir arī Tukuma dekanāta rezidence.
Vēsture
No 1729. gada Tukumā Jelgavas jezuītiem bijusi misiju vieta. Dievkalpojumi tad tika noturēti privātās telpās. 1737. gadā Tukumā ieradies sekulārais garīdznieks Kleins, Līvenu misionārs, bet gadu vēlāk misionārs tēvs Hrizostoms Renno. 1800. gadā, Livonijas bīskapam Jānim Kossakovskim vizitējot Sēmes – Lamiņu draudzi un zinot seno jezuītu darbību Tukumā, viņš apmeklējis Tukumu un nodibinājis katoļiem kapelu īrētās telpās, kas kļuvusi par Lamiņu baznīcas filiāli. 1836. gadā šī kapela kļuvusi par draudzes īpašumu.
Pašreizējo sarkano ķieģeļu mūra baznīcu Tukumā uzcēla laika periodā no 1893. līdz 1896. gadam Lamiņu baznīcas prāvesta Kazimira Jasenasa vadībā. Dievnamu 1896. gada 14. jūlijā Žemaišu bīskapa pārstāvis, Liepājas baznīcas dekāns Eduards Ropps iesvētīja Svētā Stefana godam, piedaloties Kuldīgas baznīcas prāvestam Fr. Luško un Tukuma draudzes prāvestam K. Jasenasam.
Eksterjers
Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, būvēta gotikas stilā, 17 metrus gara, 10 metrus plata un 10 metrus augsta ēka ar vienu torni un cinkota skārda jumtu. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs ar dzelzs vārtiņiem. Dārzā atrodas prāvesta plebānija.
Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem. Virs ieejas ir kora telpas, kurās ir 18. gadsimta ērģeles, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitērija apaļajos logos ir redzamas vitrāžas ar Svētā Jāņa apustuļa, Sāpju Dievmātes un Kristus ērkšķotās galvas tēliem. Dievnamā ir trīs koka romānikas stila altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir glezna "Jēzus klauvē pie durvīm". Sānos pa labi ir Jaunavas Marijas altāris, bet pa kreisi Jēzus Sirds altāris, kura virspusē ir Svētā Stefana glezna (mākslinieks A. Kļaviņš). Aplūkojamas vairākas gleznas, kas tika pārvestas no Lamiņu baznīcas, J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna "Golgāta", 18. gadsimta gleznojumi virotņu altārī.
lv.wikipedia.org