Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca
Atgriezties Iegūt norādes

Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca

Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca

Pareizticīgo baznīca celta no 1874. – 1877. gadam, tās autors ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834. – 1891.). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem.
www.zudusilatvija.lv

 


Pareizticīgo draudze Valmierā izveidojās 19. gs. 20. gados, kad pilsētā apmetās daudz krievu tirgoņu, amatnieku un karavīru. Vidzemē kopumā plaši izplatīta latviešu zemnieku pāriešana pareizticībā, gan pakļaujoties vispārējais rusifikācijas politikai, gan cerot tādējādi iegūt zemi.
 
Valmieras pareizticīgo jaunās baznīcas celtniecību uzsāka 1877. gadā un pabeidza 1878. gada decembrī.  Tās autors ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834.–1891.). Dievnamu iesvētīja 1879. gada 16. maijā.

Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča – mauzolejs (celts 1903. g.). Kapličai apkārt ierīkoja jaunu dzelzs žogu, uz akmens stabiem un uz akmens fundamenta.  Naudu, 2000 rubļu, žoga izbūvei deva grāfa Georga Mengdena dēls Georgijs Mengdens. 1903. gada 9. novembrī, klātesot Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcas draudzes garīdzniekam Dmitrijam Muraveiskim, grāfa Georga Mengdena tēva zārku ar pīšļiem no luterāņu kapličas pārnesa uz pareizticīgo baznīcas kapliču. Tās iekšpusē, uz austrumu sienas, nostiprināja marmora plāksni ar uzrakstu un speciālā nišā novietoja svētbildi  “Augšāmcelšanās”.
 
Darba laiks:
Pirmdiena–Svētdiena: 11:00 – 16:00
 
Ja baznīcā notiek dievkalpojums, darba laiks no plkst. 7.00 līdz 19.00.
visit.valmiera.lv