Pirmo koka baznīcu šeit uzbūvēja jau 1780. gadā. 19. gs. 30. gados Krievijas cara valdība likvidēja Vecstrūžānu Romas katoļu draudzi, taču 20. gs. sākumā draudze tika atjaunota un uzbūvēta baznīca. 1954. gadā baznīca nodega, bet jau 1958. gadā baznīca tika atjaunota un iesvētīta.
www.vietas.lv
Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Strūžānu ciemā.
Vēsture
Strūžāni no 1568. gada līdz 1825. gadam atradās Riku dzimtas īpašumā. Pirmo baznīca Strūžānos bija būvējis Dominiks de Riks 1780. gadā, tā bija koka celtne, kuru vēlāk apkalpoja bernardiniešu mūki no Viļānu baznīcas. Šo baznīcu 1864. gadā nojauca muižnieks Delvics tās nolietojuma dēļ un draudzi pievienoja Bikovas draudzei. Pēc Pirmā pasaules kara, draudzei atkal kļūstot par patstāvīgu, Bikovas prāvests Kazimirs Dovgialovičs uzsāka jauna koka dievnama būvniecību par draudzes locekļu ziedojumiem, ko pabeidza prāvests Vincents Juško 1923. gadā. Baznīca bija 10 asis gara, 5 asis plata ēka ar nelielu torni. Tajā bija trīs altāri. Lielajā altārī bija Vissvētākās Jēzus Sirds glezna, sānu altāros – Svētā Jura un Jaunavas Marijas gleznas. Šī baznīca pastāvēja līdz 1954. gadam, kad Bikovas prāvesta R.Čogona organizēto remontu veikšanas laikā tā nodega ugunsgēkā.
Pašreizējo koka dievnamu vecās baznīcas vietā ar draudzes locekļu atbalstu uzbūvēja Bikovas prāvests P. Vucins 1958. gadā, tai pašā gadā bīskaps Pēteris Strods baznīcu iesvētīja, veltot to Vissvētākās Trīsvienības godam. Iesvētīšanas dievkalpojumā piedalījās priesteri P. Vucins, V. Erelis, P. Jakovelis un A. Tarbunass.
Plebānija bijusi jau pie vecās koka baznīcas. Kad 1864. gadā luterticīgais muižnieks Delvics nojauca veco baznīcu, plebānijā iekārtoja skolu un ēkai uzbūvēja torni, ierīkojot vienlaicīgi luterāņu baznīcu. Pēc Pirmā Pasules kara, katoļiem uzbūvējot atkal katoļu dievnamu, veco plebāniju atdeva katoļiem atpakaļ. Šī plebānija sagruva Latvijas PSR laikā, kad tā baznīcai tika atsavināta. 1957. gadā, pēc baznīcas nodegšanas, kāda vietējā iedzīvotāja baznīcai atdāvināja savu māju, kuru pārveda uz nodegušās baznīcas teritoriju un iekārtoja pagaidu kapelu. Pēc pašreizējā dievnama uzcelšanas 1958. gadā šo māju pārveidoja par plebāniju.
Eksterjers
Baznīca ir koka celtne ar lieliem logiem, tās sienas ir būvētas stāvbūvē, izmantojot materiālus no nopirktām un dāvātām ēkām. Dievnams ir bez torņa, tikai tā priekšā virs šīfera jumta ir dzelzs krusts, jo padomju varas funkcionāri torni neļāva būvēt. Ieejas durvis ir no gala, kreisajiem sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, kuru noslēdz koka latu žogs cementa stabiņos.
Interjers
Dievnams ir triju navu celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem ar pacēlumu pajumtē. Sienas darinātas ar reģipsi un krāsotas. Kora telpas balstās uz koka pīlāriem. Aiz presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas.
Dievnamā ir trīs vienkārši koka altāri. Galvenajā jeb centrālajā altārī atrodas Jēzus Sirds glezna, sānu altāros ir Vissvētākās Trīsvienības un Jaunavas Marijas gleznas.
lv.wikipedia.org