Pirmās ziņas pat Salaspils evaņģēliski luterisko Svētā Jura baznīcu ir atrodamas ap 1380. gadu, kad Livonijas ordenis Daugavas labajā krastā netālu no jaunās pils uzcēla Svētā Jura baznīcu. Laika gaitā tā ir pārbūvēta un karos postīta vairakkārt.
Tā nopostīta vairākkārt – arī 1577. gadā un 1605. gada septembrī lielajā Salaspils kaujā. 1613. gadā tā atjaunota pēc poļu hetmaņa Hodkeviča pavēles. Viņš pateicībā Dievam par piešķirto uzvaru baznīcai personiski ziedoja līdzekļus.
1896. gadā pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta vecā ēka kapitāli pārbūvēta, tai piebūvēts zvanu tornis. Pirmajā pasaules karā atkal sapostīta un līdz 1934. gadam atjaunota. Altāri rotāja K. Miesnieka 1930. gadā gleznotā "Dienišķā maize".
No 17. gs. 30. gadiem līdz 20. gs. vidum baznīca bija luterāņu draudzes dievnams un neatņemama Salaspils ainavas sastāvdaļa. Otrajā pasaules karā baznīcai sašauts jumts, izbiruši stikli, taču citādi nav skarta: izlaupīta un sagrauta pēckara "uzplaukuma gados".
Netālu no baznīcas atradās Livonijas ordeņa pils (14.–16. gs.) drupas un Zviedru skansts. Daugavā pretī baznīcai atradās Mārtiņsala, kur risinājās Indriķa hronikā aprakstītie notikumi.
Dievnama drupas 20. gadsimta 70. gados tika uzspridzinātas, kad tika būvēts Rīgas HES. Mūsdienās baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā, virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts.
Gar baznīcu 15 km garuma stiepjas HES dambis – salaspiliešu iemīļota atpūtas un pastaigu vieta.
www.salaspils.lv
www.zudusilatvija.lv