Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca Abavas ielejas labajā krastā bijusi jau 16. gadsimtā. Vairākkārt pārbūvēta. Tagadējo veidolu ar romāņu stila iezīmēm celtne ieguva 1876. gadā. Vienjoma garenbūve ar altārdaļu, sakristeju un kvadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu.
Interjera lielākais dārgums ir kancele (16. gs. b.,n 1676), kas saglabājusies no sākotnējās 16. gadsimta iekārtas manierisma stilā un ir senākais Latvijas luterāņu baznīcu iekārtas priekšmets. Vācu meistara F. Volfa (F. Wolf) darinātā altārglezna «Kristus pie krusta» (1860) barbariski izzagta, atgūta, restaurēta (1996) un, no jauna iesvētīta, atkal ir baznīcas altārī. Soli arngotiskā stila iezīmēm ir 19. gadsimta 2. puses darbs. Interesants ir kapakmens ar mājas zīmi. Unikāls ir baznīcā saglabātais 1450. gadā lietais zvans, kura skaņas vēl šodien aicina uz ik svētdienas dievkalpojumu, un 1651. gada vējrādis baznīcas tornī.
www.talsitourism.lv
Sabiles baznīca, Ventspils iela 6/8, Sabile, Talsu novads, LV- 3294
Dievkalpojumi notiek:
Svētdienās plkst. 11:00 Sabiles baznīcā.
Svētbrīdis Svētdienas skolas bērniem svētdienās plkst. 10:30.
Draudzes priekšniece Inese Krastiņa, tālr. 28825297
Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567. gada 28. septembrī pavēlēja celt jaunu baznīcu vecās koka kapelas vietā, romāņu stilā, taču bez torņa. Kurzemes baznīcu tipiskā pazīme – tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu. 1876. gadā baznīca ieguva majestātisko staltumu.
Sabiles baznīca ir ļoti īpaša, jo šeit atrodas baznīcas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā. Tas ir liets 1450. gadā un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams iztālēm aiz Sabiles gravām.
Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, ap 16.–17.gs. Kanceli rotā balustri – nelielas apaļas kolonnas, nišas, maskas, pītas lentes, medaljoni – renesanses motīvi manierisma stilā. Šī kancele ir vecākais saglabājies luterāņu baznīcas koka priekšmets Latvijā.
Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgie sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.
Dievnama altāris izveidots pseido ampīra stilā. To rotā F. Volfa glezna „Kristus pie krusta”. Taču 1984. gada naktī no 18. uz 19. janvāri altāra glezna tika nozagta, kā arī divas gleznas ģērbkambarī, un altāra Bībele. Tā paša gada vasarā amatnieks, tā laika draudzes priekšnieks Alberts Bumbiers un mācītājs Žanis Brača izgrieztās gleznas vietā izgatavoja lielu koka krustu. Kad glezna tika atrasta, tikai 1995. gada 4. maijā to restaurēja. Izdevumus sedza kādreizējā Sabiles draudzes mācītāja K. Glēzera (kalpojis Sabiles baznīcā no 1910. – 1921. g. ) mazdēls no Vācijas.
Tumsas stundā virs baznīcas lielajām durvīm izgaismojas laterna, kuru baznīcas 740. gadadienā izkala un baznīcai uzdāvināja metālmākslinieks Vilnis Leja.
www.visit.sabile.lv