Rudzātu draudzes baznīca uzsākta būvēt 1911. gadā, bet celtniecība pabeigta 1913. gadā.
Materiālus un līdzekļus baznīcas būvei devis grāfs Plāters-Zībergs. Uz Rudzātiem tika aizvesti arī kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. Baznīcas būvdarbu vadītājs un visu lietu kārtotājs bija grāfa pilnvarota persona – Rudzātu pusmuižas pārzinis Šverings. 1913. gadā jauno baznīcu iesvētīja Varakļānu dekāns V. Tomašūns. Tā tika veltīta sv. Kārļa Boromeja godam. Rudzātu baznīca ir 21 m gara un 10 m plata celtne ar skārda jumtu. Tā ir viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas torņa augstums ir 15 m. Ieejas durvis baznīcā ir no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altāri ir glezna “Jaunava Marija sniedz sv. Dominikam rožukroni”, tā ir nolaižama glezna. Aiz tās atrodas Vissv. Jēzus Sirds statuja, bet altāra virsdaļā ir sv. Kārļa Boromeja glezna. Aiz dievgalda kreisajā pusē ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē – altāris ar sv. Jāņa Kristītāja gleznu, tā pārvesta no Eleonorviles baznīcas. Rudzātu draudze dibināta 1915. gadā. Sākumā tā bija Eleonorviles – Rudzātu draudze, bet vēlāk, 1919. gadā ieguva Rudzātu draudzes nosaukumu, bet Eleonorvile iekļāvās draudzes sastāvā kā filiālbaznīca. Rudzātu draudze izveidota, atdalot no Stirnienes, Preiļu un Līvānu draudzes atsevišķas sādžas un viensētas.
latgale.travel
Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Vēsture
Pirmā baznīca Rudzātos bija būvēta 1757. gadā. Pašreizējo dievnamu sāka būvēt 1911. gadā, bet celtniecību pabeidza 1913. gadā. Līdzekļus un materiālus tā būvei piešķīra grāfs Plāters Zībergs, kā arī uz Rudzātiem tika aizvesti kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. Būvdarbu vadītājs bija grāfa pilnvarota persona, Rudzātu pusmuižas pārzinis Šverings. Baznīcu iesvētīja 1913. gadā Varakļānu dekāns V. Tomašūns, veltot Svētā Kārļa Boromeja godam. 1919. gadā, Pirmā Pasaules kara laikā dievnamā bija apmetušies karavīri, pēc kuru aiziešanas baznīcas inventārs bija aizgājis zudumā. Līdz tam laikam baznīcai nebija savs prāvests, bet apkalpoja Eleonorviles prāvests. Pēc Pirmā Pasaules kara tika nozīmēts pastāvīgs prāvests, par ko kļuva J. Kazlass, kurš sakārtoja dievnamu un uzcēla plebāniju. 1921. gadā uz Rudzātiem tika pārcelts prāvests A. Romovičs, kokgriezējs, kurš uzbūvēja lielo koka altāri. Vēlāk draudzes prāvests bija H. Mackus, kurš 1930. gadā pensionējās uz apmetās Krāslavā, bet baznīca četrus gadus palika bez prāvesta un to apkalopja Atašienes baznīcas priesteri. 1934. gadā par prāvestu kļuva Antons Čamanis, kura darbības laikā uzlika skārda jumtu, cementa flīzes, iegādājās Krustaceļa bildes. Prāvesta Jāzepa Pujata laikā 1956. gadā koka torņa vietā tika uzcelts mūra tornis, pagarinot baznīcu torņa platumā. 1957. gadā par prāvestu kļuva B. Grišāns, kurš nobeidza celtnes remontdarbus. Ar Eiropas Savienības un Līvānu novada domes atbalstu pēdējos gados norisinās dievnama rekonstrukcija.
Eksterjers
Baznīca ir viennavas ēka, apšūta ar dēļiem un skārda jumtu. Tai ir viens, 15 metrus augsts tornis, kurā ir grāfa Plātera Zīberga dāvāts zvans pateicībā rudzātiešiem, ka juku laikos nav izlaupījuši grāfa īpašumus. Ieejas durvis atrodas no gala, sāniem un sakristejas.
Interjers
Baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, griesti, pie kuriem redzamas saišķu sijas, ir no koka, mazliet izliekti velvē, cementa flīžu grīdas. Telpas vidū pie griestiem piekārta metāla lustra. Abās presbitērija pusēs ir nelielas sakristejas.
Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas glezna "Jaunava Marija sniedz Svētajam Dominikam rožukroni", kas ir nolaižama, aiz kuras atrodas Vissvētākās Jēzus Sirds skulptūra. Altāra virsdaļā ir Svētā Kārļa Borolomeja glezna. Kreisajā pusē aiz dievgalda ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē atrodas altāris ar Svētā Jāņa Kristītāja glezu, kas atvesta no Eleonorviles baznīcas. Aplūkojamas ir Krustaceļa bildes.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Bēķis. Sākumā Rudzātos savas draudzes nebija, jo piederēja Stirnienes draudzei. Draudzi kā Eleonorviles – Rudzātu draudzi nodibināja 1915. gadā, bet no 1919. gada tā kļuva par Rudzātu draudzi, Eleonorvilei iekļaujoties draudzes sastāvā kā filiālbaznīcai. Šo Eleonorvilas kapelu 1972. gadā pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Draudzi izveidoja, atdalot no Stirnienes, Līvānu un Preiļu draudzēm apdzīvotas vietas. Mūsdienās draudze nodibinājusi biedrību "Baznīca – mūsu ciema dvēsele", kas rakstot un realizējot projektus, veic baznīcas renovāciju. Draudzei ir astoņas kapsētas – Rudzātu, Steķu, Vidu, Pundurīšu, Eleonorviles, Kivlinieku, Puduļu un Bikaunieku.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanās svētki, Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki, Svētā Jāzepa – strādnieku aizbildņa svētki, Svētā Jāņa Kristītāja svētki, Svētā apustuļa Jēkaba diena, Jaunavas Marijas rožukroņa svētki, Svētā Kārļa Borolomeja diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.
lv.wikipedia.org