Pirmā baznīca Ropažu novadā (dokumentos minēta jau 1320. gadā) bijusi vācu celtajā Livonijas ordeņa pilī. Tā bija koka baznīca, kuru apmeklēja tikai ordeņa brāļi.
1632. gadā Ropažos strādājis mācītājs Frīdrihs Nēmejs, kurš pirmo reizi publicējis latviešu tautas dziesmas.
1775. gadā celta pēdējā koka baznīca Ropažos.
19. gadsimta beigās koka baznīcas vietā celta mūra baznīca no laukakmeņiem un ķieģeļiem ar 400 sēdvietām. Materiāls baznīcas būvei ņemts no muižas pils drupām. Šo draudzes baznīcu, kas Ropažos atrodas vēl šodien, iesvētīja 1893. gadā.
1944. gada rudenī dievnamam uzspridzināts tornis, tomēr līdz 1959. gadam tajā notikuši dievkalpojumi. Pēc tam paši pagasta cilvēki izdemolējuši dievnamu.