Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1852. gadā uzcelts Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas dievnams Slokas ielā 34 Rīgas Dzirciema apkaimē. Tā ir senākā Pārdaugavas luterāņu baznīca, kas celta kā Zāles tipa baznīca ar iebūvētām emporām (luktām, balkonu) un eklektiskās romāņu arhitektūras formās veidotām sarkano ķieģeļu fasādēm.
lv.wikipedia.org
Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā draudze
Baznīca: Slokas iela 34, Rīga, LV1007
Draudzes nams/pasta adrese: Mārtiņa iela 3, Rīga, LV1007
Tālrunis: +371 6 7458398 (zvanīt pieņemšanu laikā)
Epasts: info@martinadraudze.lv
martinadraudze.lv
Dievnams atvērts
Katru darba dienu no 16.00 - 19.00
Dievkalpojumi
Svētdienās - 10:00
Ceturtdienās - 18:00
Vēsture
Lielākā daļa Pārdaugavas latviešu jau kopš 17. gadsimta piederēja Sv. Jāņa luterāņu draudzei tagadējā Vecrīgā. 18. gadsimta vidū Pārdaugavas iedzīvotāji Rīgas maģistrātam iesniedza lūgumu par atsevišķas draudzes dibināšanu Daugavas kreisajā krastā. Tomēr tikai 1846. gada 18. februārī Lielā ģilde nolēma atvēlēt līdzekļus baznīcas celšanai Āgenskalnā, kur bija uzceltas daudzas bagāto pilsoņu ārpilsētas mājas. Tā kā ģildes sapulce notika Mārtiņa Lutera 300. nāves gadadienā, baznīcai deva Mārtiņa vārdu. Dievnama projektu 1851. gada 15. maijā pabeidza pilsētas arhitekts Johana Daniela Felsko. Baznīcai izvēlētā vieta atradās Āgenskalnā, Jāņa baznīcas kapsētas tuvumā pie Daugavgrīvas ceļa, ar mežu apaugušā uzkalnā. Mārtiņa baznīcas celšanai zemi dāvināja Švarcmuižas īpašnieks Dr. S. Švarcs. Lielās ģildes vecākais Eberhards Mihaēls fon Bulmerinks (v. Bulmerincq) baznīcas celšanai ziedoja 20 tūkstošus rubļu.
1851. gada 16. maijā tika likts pamatakmens, bet 1852. gada 26. oktobrī baznīcu svinīgi iesvētīja. Baznīcas būvdarbus veica Rīgas mūrnieku meistari Krīgers, Šteinerts un Kruts. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas un 1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers (Krüger) sāka celt arī mācītāja māju Mārtiņa ielā 3, kur tagad atrodas draudzes kanceleja. 1855. gadā atklāja baznīcas pirmās ērģeles, kuras būvēja Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins.
No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc akadēmiķa Heinriha Kārļa Šēla projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Altāra galā izveidoja jaunu pusapaļu apsīdu. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām. 1893. gadā baznīcā iebūvēja Valkera firmas ērģeles ar 2 manuāļiem un 20 balsīm. Baznīcas altārglezna ir igauņu mākslinieka prof. J. Kēlera gleznas "Pieta" kopija.
lv.wikipedia.org
Līdz 1852. gadam Pārdaugavā baznīcu nebija. Pārdaugavas iedzīvotāji piederēja pie draudzēm Vecrīgā.
Kādā 1845. gada svētdienā vētrā apgāzās laiva ar dievlūdzējiem, kuri bija ceļā uz dievkalpojumu. Tādēļ gadu vēlāk, lielā reformātora Mārtiņa Lutera 300 nāves dienā, 1846. gada 18. februārī Lielā ģilde nolēma uzcelt Āgenskalnā (Hagensberg) koka baznīcu un nosaukt to Mārtiņa (Lutera) vārdā.
Dievnama celšanu un uzturēšanu atbalsīja Lielās ģildes vecākais Eberhards Mihaēls fon Blumerings (Eberhard Michael von Blumering) ar 20 tūkstošiem rubļu lielu dāvinājumu. Zemes gabalu baznīcas celšanai dāvināja Švarcmuižas īpašnieks Dr. Š. Švarcs.
Mūsdienās apskatāmā Švarcmuižas ēka ir celta ap 1850. gadu, taču muižas vēsture ir senāka, no tās izveidojusies viena no interesantākajām Rīgas vēsturiskajām priekšpilsētām – Āgenskalns. Āgenskalns (Hagensberg) savu nosaukumu 17. gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas.
17. gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens (Hagen) šeit uzcēla nelielu muižiņu. 18. gadsimta sākumā par muižiņas īpašniekiem kļuva Bērensi (Berens). 1768. gadā ar šīs ģimenes pārstāvi Johannu Sofiju Bērensu (Johanna Sophia Berens) (1750 – 1806) apprecējās Rīgas birģermeistars Ādams Heinrihs Švarcs (Adam Heinrich Schwartz) (1740 – 1800) un vēlāk (1792) viņš muižiņu mantoja savā īpašumā un tā turpmāk dēvēta viņa vārdā. Mantojuma nosacījumi gan paredzēja, ka muižiņai jāsaglabā nosaukums “Hagenshof” un to jāsaglabā Švarcu dzimtas īpašumā.
1786. gadā iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā. 1812. gadā Āgenskalna koka apbūvi, tuvojoties Napoleona armijai, nodedzināja. Pašlaik redzamā muižas kungu dzīvojamā ēka celta agrākajā muižas centrā 19. gadsimta vidū.
19. gadsimta beigās muižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei. 1853. gada dokuments liecina, ka uz Švarcmuižas zemēm (t.i. Āgenskalnā) jau ir 292 māju īpašnieki.
1851. gada 16. maijā tika likts baznīcas pamatakmens. Baznīcas būvprojektu izstrādāja arhitekts Johans Daniels Felsko (Johann Daniel Felsko).
1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers (Krüger) sāka celt arī mācītāja māju, netālu no muižas Mārtiņa ielā. (Tagad draudzes nams Mārtiņa ielā 3).
martinadraudze.lv