Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca
Atgriezties Iegūt norādes

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca

RĪGAS KRUSTA EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE

Ropažu iela 120, Rīga, LV-1006
tālrunis baznīcā: 67552041
Lietvede Linda Jočerīte –  (info@krustabaznica.lv)
+371 29354848
www.krustabaznica.lv


Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā. Baznīcā darbojas Rīgas Krusta draudze.

Baznīca tikusi celta laikā no 1908. līdz 1910. gadam, tās projekta autors ir arhitekts Vilhelms Bokslafs un Edgars Voldemārs Eduards Frīzendorfs.

Pirmā Krusta baznīca atradusies pie Lazaretes ielas Krišjāņa Valdemāra ielas rajonā jau 18. gadsimtā. Baznīca vairākkārt tikusi izpostīta un atjaunota, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. 19. gadsimta beigās, kad Krusta draudze bija Biķeru draudzes filiāle, tika ierosināts celt dievnamu. Šim nolūkam draudzei tika uzdāvināts zemes gabals pie rūpnīcas "Fēnikss" (Phönix), kas atradās netālu no Gaisa tilta. Iecerētās baznīcas projekta autors bija Bokslafs. Viņš bija iecerējis eklektisma stila trīsjomu celtni. Taču baznīcas celtniecība netika uzsākta līdzekļu trūkuma dēļ.

Pašreizējais zemes gabals tika piešķirts apmēram 1904. gadā, arī šīs ēkas projekta autors bija Bokslafs. Būvniecība tika uzsākta 1908. gadā, tās laikā projekts tika vairākas reizes izmainīts, kā arī pilnveidots. Baznīca tikusi iesvētīta 1910. gada vasarā.

Baznīcas ēka ir asimetriski plānota, tai ir trīsjomu draudzes telpa un masīvs tornis ziemeļu fasādē, kas atrodas tuvāk altāra daļai. Sākotnējā projektā bija paredzēts arī pulkstenis, tomēr tas nekad netika uzstādīts. Baznīcas interjers ir askētisks un racionāli veidots. Baznīcas ērģeles tikušas uzstādītas 1931. gadā.
lv.wikipedia.org

 

 

1909. g. 10. maijā likts Krusta baznīcas pamatakmens. Pie pamatakmeņa likšanas piedalījušies: Rīgas pilsētas galva Georgs Armitstēts, muižu valdes priekšnieks Bulmerings, Biķeru baznīcas priekšnieks Hūns, Rīgas pilsētas prāvests Girgensons, konventa delegāts Bērziņš un Biķeru draudzes mācītājs A. Kāde.

Krusta baznīca galīgi uzcelta 1910. g. rudenī. Būvdarbi izmaksājuši apm. 70 000 – zelta rubļu. Jaunceltā Krusta baznīca iesvētīta 1910. g. 3. oktobrī, pēc vecā stila, Pļaujas svētkos. Krusta baznīcas celšanas ierosinātājs mācītājs K. Rotermunds baznīcas iesvētīšanu nav piedzīvojis, jo 1906. g. atstājis Biķeru draudzi, aizgājis atpūtā un miris. Par Biķeru draudzes mācītāju 1907. g. ievēlēts Aleksandrs Kāde. Krusta draudzi līdz 1933. g. 1. augustam apkalpoja mācītājs A. Kāde.

1934. g. Krusta draudze atdalījusies no Biķeru draudzes un par mācītāju ievēlējusi Kārli Jaunzemu. Krusta draudzi apkalpojuši mācītāji Pēteris Klepers, Haralds Kalniņš un Arvids Perlbahs.

Krusta draudzes darbība visrosīgākā ir bijusi no 1910.–1915. g., t.i., līdz Rīgas pilsētas evakuācijai pasaules kara laikā. Draudzes locekļi pa lielākai daļai bijuši strādnieki, meistari un ierēdņi no apkārtējām 5 lielām fabrikām: Džutes fabrikas, „Salamandras”, „Merkurs”, „Glovers” un Strazdumuižas fabrikas. Dievkalpojumi notikuši katru svētdienu. Katra mēneša pirmā svētdienā un lielos svētkos bez latviešu dievkalpojumiem noturēti arī vācu dievkalpojumi. Latviešu un vācu dievkalpojumi apmeklēti ļoti labi. Draudzes locekļu skaits bijis tik daudz, ka vajadzējis pieņemt palīgmācītāju Fromholdu Treiju. Krusta baznīcas uzturēšanu šinīs gados atbalstījušas jau minētās 5 fabrikas un Rīgas pilsēta.

No 1915. g. – 1920. g. Krusta baznīca nonāk sabrukuma stāvoklī. Apmeklētāju baznīcā bija ļoti maz. No 1920. g. Krusta draudze sāk pamazām atplaukt, bet arvien cīnījusies ar lieliem grūtumiem.

1955. gadā Krusta draudzē skaitījās ap 200 reģistrētu draudzes locekļu. Baznīcā ir 500 sēdvietas. Ap baznīcu ir dārzs 5721 kv.m. platībā.
(Salīdzinājumam uz 2013. g. 1. janvāri – 965 draudzes locekļu)

Ērģeles Krusta baznīcā uzstādītas 1931. g.
www.krustabaznica.lv