Rīgas Dievmātes Pasludināšanas baznīca

Vēsture
Bieži tiek dēvēta par Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu. Nikolaja baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu, pirmoreiz Rīgas rātes dokumentos bijusi pieminēta 1453. gadā, tomēr uzcelta tā tika daudz agrāk, baznīca bijusi pakļauta Polockas metropolītam. 16. gadsimtā reformācijas laikā Svētā Nikolaja baznīca tikusi izlaupīta. 1582. gadā baznīca tika slēgta, no tās divi zvani tika pārnesti uz Sv. Jāņa baznīcu, savukārt no bronzas priekšmetiem tika ieliets jauns kroņlukturis Jāņa baznīcai. Iespējams, baznīcas ēka saglabājusies līdz 1677. gadam.

No 1710. līdz 1715. gadam tikusi uzcelta Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca, kas eksistēja līdz 1773. gadam, kad to un blakus esošo Svētā Nikolaja baznīcu nojauca, no kuras materiāliem tika uzcelta Visu Svēto kapela. No 1774. līdz 1778. gadam tika uzcelta vēl viena Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca. 1812. gada kara laikā baznīca tika nodedzināta kopā ar daudzām Rīgas priekšpilsētām.

Jaunās baznīcas projekts, kura autors bija Rīgas pilsētas būvmeistars Teodors Gotfrīds Šulcs, tika apstiprināts 1813. gada 30. maijā. Baznīcas pamatakmens tika likts 1814. gada 10. jūnijā. Baznīca tika uzcelta no saziedotajiem līdzekļiem un valdības piešķirtajiem līdzekļiem. Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas celtniecība tika pabeigta 1818. gadā, kad to iesvētīja Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes bīskaps Jevgeņijs. Šis bija lielākais no koka celtais pareizticīgo dievnams Rīgā. Ēka tika celta kā guļbūve (no priežu baļķiem). Šī ir taisnstūrveida garenbūve, kurai ir nošļaupti stūri, rietumu pusē virs priekštelpas ir piebūvēts zvanu tornis. Šajā baznīcā ir apvienotas divas baznīcas: Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca (celtnes centrālā daļa; noslēdzas ar altāri) un Svētā Nikolaja baznīca (priekšbaznīca, piebūvēta centrālajai celtnei). Faktiski baznīcā ir trīs altāri: galvenais – centrālais, iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes pasludināšanai, un divi altāri priekšbaznīcā (faktiski ir divi sānu altāri, kas dala vienotu būves daļu) – pa labi Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja altāris, kurā parasti notiek dievkalpojumi darba dienu laikā un agrā Dievišķā Liturģija svētdienās un lielo svētku dienās, bet pa kreisi – Sv. Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija altāris, kurā dievkalpojumi notiek parasti tikai altārsvētkos.

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcai sākumā nebija krāsns (apkure tika ierīkota 1858. gadā), tādēļ tā darbojās vienīgi siltajā laikā, savukārt Nikolaja baznīca bija apkurināma un darbojās visu gadu. Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca tikusi iesvētīta 1818. gada 14. maijā, savukārt pēc divām dienām tika iesvētīta Svētā Nikolaja baznīca.

19. un 20. gadsimtā tika veikti dažādi pārbūves un remonta darbi. 1839. gadā tika uzcelts koka žogs ap baznīcu, 1886. gadā nomainīja vēl joprojām esošais metāla žogs.
lv.wikipedia.org

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca
Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos minēts jau 15. gs. vidū, kad „krievu sētā” minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs baznīcu slēdza un uzdāvināja ēku pilsētai, kas par baznīcu nerūpējās, kā rezultātā tā sāka brukt. Baznīca pastāvēja līdz 1677. gadam, kad visticamāk to iznīcināja ugunsgrēks, kas plosījās tieši tajā Vecrīgas daļā. 18. gs. sākumā pie Kārļa vārtiem atradās divas pareizticīgo baznīcas – Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca un Sv. Nikolaja koka baznīca. Abas baznīcas pastāvēja līdz 1773. gadam, kad, paplašinot Rīgas nocietinājumus, tās tika nojauktas. 1774. gadā sāka celt jaunu Vissvētās Dievmātes pasludināšanas koka baznīcu, nu jau nedaudz citā vietā. Jaunās baznīcas celtniecības darbus pabeidza 1778. gadā. J. K. Broce savos zīmējumos šo baznīcu sauca par Sv. Nikolaja baznīcu. 1812. gadā, kad tika dedzinātas Rīgas priekšpilsētas, ienaidnieka tuvošanās dēļ bojā gāja arī baznīca.

1814. gadā tika likts pamatakmens jaunas baznīcas celtniecībai, kuras projektu bija izstrādājis G. Šulcs. Baznīca tika pabeigta 1818. gadā un bija sava laika lielākais pareizticīgo koka dievnams Rīgā, kas celts kā guļbūve. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca sākotnēji bija celta kā vasaras baznīca – tajā nebija apkures un tā darbojās tikai vasarā, bet Sv. Nikolaja baznīca jau sākotnēji darbojās cauru gadu.

1839. gadā ap baznīcu uzcēla koka žogu, ko 1886. gadā nomainīja metāla žogs ar akmens stabiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta. Baznīcai ir trīspakāpju zvanu tornis ar barokālu smaili un krustu, centrālais kupols, kuru ietver četri mazāki sīpolveida kupoliņi ar krustiem. Kupolam četrās pusēs izvietoti nelieli kvadrātveida tornīši. Baznīcas fasādes ir rotātas ar klasicisma elementiem. Baznīcai ir astoņstūrains zvanu tornis. Baznīca pēdējo reizi ir remontēta 20. gs. 90–tajos gados.
www.citariga.lv

Rīgas Dievmātes Pasludināšanas baznīca
Rajons, kurā atrodas Dievmātes Pasludināšanas baznīca, jau izsenis tiek saukts par Maskavas forštati. Tās iedzīvotāju vidū vienmēr bijuši daudzi krievu tirgoņi. Par viņu ziedotajiem līdzekļiem 1715. gadā arī tika uzcelta neliela koka baznīca par godu Labās Vēsts Pasludināšanai Dievmātei ar sānu altāri, kurš iesvētīts par godu sv. Nikolajam Brīnumdarītājam. Tā bija pirmā pareizticīgo baznīca Maskavas forštatē un pirmā draudzes baznīca Rīgā. Pēc izmēriem nelielā un arhitektoniski vienkāršā baznīca 1774. gadā tika nomainīta ar citu, arī koka, baznīcu, bet plašāku.
 
1812. gadā Maskavas forštate pilnībā nodega. Ugunsgrēkā bojā aizgāja arī Dievmātes Pasludināšanas baznīca. Nākamajā, 1813. gadā tika nolemts baznīcu atjaunot. Izstrādāt jaunās baznīcas projektu uzdeva pilsētas arhitektam T. G. Šulcam. Kopējos vilcienos jaunā baznīca atgādināja veco, nodegušo. Jaunās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas celtniecība tika iesākta 1814. gadā. To 1818. gada 14. maijā iesvētīja Pleskavas un Livonijas arhibīskaps Jevgēnijs. Tā bija liela koka baznīca ampīra stilā. Galvenajā ēkas daļā atradās vasaras baznīca ar altāri, kurš iesvētīts par godu Labās Vēsts Pasludināšanai Dievmātei. Pie tās piekļāvās izmēros mazāka ziemas baznīca ar diviem sānu altāriem – labais par godu svētītājam Nikolajam, kreisais – sirdsskaidrajam Radoņežas Sergijam. Dievmātes Pasludināšanas baznīca nekad nav pārtraukusi savu darbu. Mūsdienās tā ir vecākā baznīca Rīgā, kurā notiek dievkalpojumi. Baznīcā ir interesants iekšējais iekārtojums. Patreizējais centrālais ikonostass izgatavots 1853. gadā ar Visaugstisvētītā Rīgas un Mītavas arhibīskapa Platona svētību.
 
Starp baznīcas svētumiem īpaši godāta tiek Svētītāja Nikolaja ikona rizā un augstā kokgriezumiem rotātā kiotā. Šī ikona agrāk atradās daudzu tā laika rīdzinieku iemīļotā lielā un greznā kapelā dzelzceļa stacijas laukumā. Kapela atradās pretī dzelzceļa stacijai un bija laukuma rota. 1926. gadā kapelu nojauca kā „cara laika pieminekli”, bet ikonu pārnesa uz Dievmātes Pasludināšanas baznīcu. Ticīgie rīdzinieki īpaši godina šo ikonu – pie tās vairākkārt ir notikušas izdziedināšanas.
 
Dievmātes pasludināšanas baznīcā vienmēr bijusi daudzskaitlīga draudze. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu.
www.pravoslavie.lv