Madlienas pagasts, Ogres novads
+371 26113120
Viena no vecākajām Latvijas baznīcām – tās pirmsākumi meklējami 13. gs. Par baznīcas būvi radušās vairākas teikas un leģendas. Dzejnieci Aspaziju tās iedvesmojušas uzrakstīt lugu „Torņa cēlējs". Kanceli un altāra elementus veidojis ilggadīgais Madlienas draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks Kārlis Hūns. Altārgleznu „Kristus pie krusta” 1844. gadā gleznojis Georgs Rūdolfs Karings. 18. gs. 80. gados Madlienas baznīcā iesvētīts Garlībs Merķelis. 1936. gadā baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne Brīvības cīņās kritušajiem draudzes dēliem. 1938. gadā zvanu tornī uzstādīts čuguna zvans 1,41 m diametrā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
www.visitogre.lv
Pēc nostāstiem Madlienas baznīca celta jau 13. gadsimtā. Ap 1226. gadu bīskaps Alberts tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdevis Johanam Ungur – Šternbergam, kas apprecējis Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo otro meitu. Ap 1250. gadu Rīgas arhibīskaps atļāva Johanam Unguram – Šternbergam celt par piemiņu baznīcu uz mirušās neprecētās sievas māsas Magdalenas kapa. Vietējie iedzīvotāji iesaukuši jauncelto Dievnamu par Madlienas baznīcu. No baznīcas nosaukumu ieguvis viss novads.
Senrakstos Madliena pirmo reizi minēta tikai 1438. gadā. Pēc dažādiem kariem 1668. gadā vizitācijas komisija Madlienā atrada pilnīgi izpostītu mūra baznīcu. Baznīcu puslīdz saremontēja līdz 1679. gadam. 1721. gadā līdz ar remontu uzsāka sakristejas (piebūves) celtniecību. 1755. gadā baznīca atkal bija labā stāvoklī, un ļaudis varēja katru svētdienu apmeklēja dievkalpojumus. 1783. gadā pārbūvēja torni. To mūrēja mūrnieka zellis, bet uzmūrēja tik slikti, ka tajā pašā gadā tornis sabruka. Jaunu torni baznīca ieguva 1789. gadā, bet 1826. gadā tai izgatavoja jaunus logus. Pēc kara draudzes padome iegādājās jaunu zvanu, 1923. gadā no Piebalgas draudzes nopirka 8 reģistru ērģeles. 1930. gadā baznīcai uzlika skārda jumtu, bet divus gadus vēlāk veica baznīcas kapitālo remontu. 1936. gadā draudzes dāmu komiteja par draudzei saziedoto naudu Madlienas baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni 48 draudzes dēliem, kuri krituši karā un brīvības cīņās. Pieminekļu valde 1932. gadā, respektējot baznīcas vecumu, to iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
www.zudusilatvija.lv