Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jelgavas novada Līvbērzes pagastā netālu no Līvbērzes stacijas.
Vēsture
Līvbērzes dievnams uzcelts laika periodā no 1647. līdz 1665. gadam par Līvbērzes muižas īpašnieka Vilhelma Henrika de Līvena līdzekļiem. Sākotnēji tā tika celta kā luterāņu baznīca, taču, Līveniem pārejot katoļticībā, 1729. gadā dievnams tika atdots Romas katoļiem un iesvētīts Svētā Jāzepa godam. 1930. gadā bijuši plaši remonta darbi, kas izmaksājuši 1000 latus.
Eksterjers
Baznīca ir ozolkoka baļķu celtne, tā ir 17 metrus gara, 11,2 metrus plata un 5 metrus augsta ēka ar vienu nelielu torni, kurā ir viens zvans, kas atliets 1586. gadā. Lubiņu jumts. No ārpuses apšūta ar dēļiem. Dievnama abos sānos četri logi, presbitērija daļā divi logi, tie ir veidoti ar ovālu loku virsējā daļā. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko nenoslēdz žogs, tā vietā ir akmens valnis ar uzbērumu, kas noaudzis ar liepām. Dārzā ir uzstādīts augsts koka Misiju krusts un atrodas divi kapi, no kuriem viens ir prāvesta Pētera Vengeļa pēdējā atdusas vieta.
Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un balsinātiem koka griestiem, kas lēzeni segti virs sijām, kas baznīcā ir redzamas. Virs ieejas ir kora telpas, kurās ir ērģeles, kas Otrā Pasaules kara laikā tika sabojātas un harmonijs. Iekšsienas nav apšūtas, redzami ozola baļķi. Presbitērijam blakus ir 5 X 5 metrus liela sakristeja. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs 18. gadsimta koka altāri. Galvenais jeb centrālais ir altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs tā novietotas eņģeļu tēlu skulptūras. Sānu altāri ir mensu – altārgaldu veidā. Kreisajā sānu altārī ir Dievmātes skulptūra, virs kuras atrodas Svētā Jāzepa glezna, kas ir gleznotājas Mariannas Peilānes darbs, labajā – Jēzus Sirds glezna. Aplūkojama kokgriezumiem rotāta 18. gadsimta pirmās puses darināta kancele un biktssols.
lv.wikipedia.org
Dievnams no baļķiem celts 1684. gadā luterāņu draudzei, tā ir vienīgā koka baznīca Jelgavas rajonā. Baznīcas konfesionēlā piederība mainījās 1729. gadā, kad, Georga Kristofora fon Līvena dēlam precoties ar poļu grāfieni katolieti, muižnieki Līveni pārgāja katoļticībā. 19. gs. Dievnams apšūts ar dēļiem. Senatnīgās koka baznīcas būvformu pamatā ir tautas celtniecības māksla, kas savijusies ar baroka elementiem. Interjerā aplūkojama kokgriezumiem rotāta 18. gs. 1. pusē darināta kancele, altāris un biktssols, baznīcas zvans atliets 1586. gadā.
www.vietas.lv