[191-] www.zudusilatvija.lv Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle jeb Karostas katedrāle ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Katedrāles ielā 7, Liepājas Karostā. Bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā, un tā ir viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).
Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Jēzu Kristu ar četriem apustuļiem evaņģēlistiem. Ēkas konstrukcija ir unikāla, katedrālei nav nevienas kolonnas. Baznīcas būvniecībā arhitekts V. Kosjakovs pirmo reizi izmantoja monolītās betona liešanas metodi, tāpēc dievnams ir bez atbalsta kolonnām, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnama augstums pārsniedz piecdesmit metru.
Vēsture
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad izira Krievijas–Vācijas impēriju militārā savienība un pēc Krievijas imperatora Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Katedrāles būve sākās 1900. gadā pēc Pēterburgas arhitekta Vasīlija Kosjakova projekta. Lielāku naudas daļu baznīcas būvniecībai ziedoja cara ģimene. 1903. gadā dievnamu iesvētīja par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam, iesvētīšanās svinīgajā ceremonijā piedalījās imperators Nikolajs II, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri, ka arī Kurzemes ģenerāls-gubernators Georgijs Līvens, Liepājas pilsētas galva Cinks, pilsētas pārvaldes un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pirmā pasaules kara sākumā Katedrāles zvanus, ikonas un daudzus citus priekšmetus evakuēja uz Krieviju. 1930. gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara katedrālē ierīkoja sporta zāli, matrožu klubu un kinoteātri. Lai kaut cik slāpētu lielisko akustiku un skatītāji varētu saprast skaņu filmas sižetu, tika aizbetonēta centrālā kupola joma. Tikai pēc Padomju armijas izvešanas no Latvijas 1994. gadā ēku atdeva Latvijas Pareizticīgo baznīcai.
lv.wikipedia.org
Liepājas svētā Nikolaja Jūras katedrāle
Katedrāles celtniecība sākta 1900. gada jūnijā. Katedrāles iesvētīšana notika 22. 08. (pēc vecā stila), 04. 09. (pēc jaunā stila) 1903. gadā, klātesot imperatoram Nikolajam II un viņa ģimenei. Slavenais Pēterburgas arhitekts Vasīlijs Kasjakovs izstrādāja projektu un vadīja vispārējos celtniecības darbus. Katedrāli ir cēluši Krievijas jūras militārie spēki. Tika vākti arī ziedojumi. Galvenais ziedotājs bija imperators Nikolajs II un viņa ģimene.
Katedrāles kontūras atgādina kuģi. Krusta pamatnē atrodas enkurs, kas ir kā cerību simbols vētrainā dzīves jūrā. Katedrāle stāv uz augstiem betona pamatiem, tā ir apšūta ar granītu un smilšakmeni. Sienas mūrētas no sarkana ķieģeļa un apdarinātas ar dzelteno ķieģeli, kas izveido interesantus rakstus. Centrālo kupolu aptver četri mazāki kupoli – tie simbolizē Kristu, kuru ielenc četri apustuļi – evaņģēlisti. Augstais zvanu tornis, kas atrodas virs galvenās ieejas, ir kā Jānis Kristītājs, kas sludina Dieva Valstību. Katedrālei ir trīs altāri. Katedrāle un centrālais altāris tika iesvētīti par godu svētajam Nikolajam Brīnumdarītājam, kuru no seniem laikiem jūrnieki uzskatīja par savu Debesu Aizstāvi un īpaši godināja. Dienvidu puses sānaltāris iesvētīts par godu Kunga Kristīšanai, bet ziemeļu puses sānaltāris – par godu svētniekam Aleksijam brīnumdarītājam, kurš dzīvojis XIV gadsimtā. Četri katedrāles frontoni ir izgreznoti ar uzrakstiem no Svētajiem Rakstiem baznīcslāvu valodā un ikonām no zelta mozaīkas, kuras izgatavotas Pēterburgā. Sienu rozetes ir darinātas majolikas tehnikā.
Katedrāles iekšiene ir apbrīnojama lieluma ziņā. Tā ir piepildīta ar gaismu. Tā vietā, lai šāda mēroga katedrālei būtu kolonas, tai ir četras lokveida arkas, kuras krustojas un balsta velves ar kupoliem un centrālos cilindrus. Tāds arhitektoniskais risinājums atļāva daudz vairāk paplašināt iekšējo telpu un nodrošināt redzēt dievkalpojumu no jebkuras vietas baznīcā. Katedrālei bija brīnišķīgs iekšējais izkārtojums: ikonas zeltītos ietvaros, trīs ikonostasi. Uz soleju, kura atdalīta no pārējās baznīcas ar kaltām restēm, veda trīs marmora kāpnes. Virs centrālā altāra altārgalda atradās unikāla izpildījuma zelta pārklājs, kurš simbolizēja Dieva patvērumu pār zemi.
No arku krustpunktiem nokarājās četras bronzas lustras, atgādinot debesu spīdekļus. Pirmais katedrāles pārzinis bija virspriesteris Vladimirs Arhangeļskis, kurš ilgu laiku kalpoja šajā katedrālē. Zem katedrāles velvēm lūdzās jūrnieki no eskadras, kura devās tālā ceļā uz Kluso okeānu – pirmie Krievijas zemūdens flotes jūrnieki un daudzi citi. Tālākais katedrāles liktenis kļuva par atspulgu cilvēku un valstu likteņiem.
Ir ziņas, ka katedrāles interjers tika sabojāts jau Pirmā Pasaules kara laikā, tomēr katedrālē vēl notika reti dievkalpojumi. Pirms katedrāles izpostīšanas daļa ikonu un baznīcas inventāra tika aizvesta uz citiem pareizticīgo dievnamiem. Otrā Pasaules kara laikā katedrāli izmantoja vācu armija kā pretgaisa aizsardzības punktu. Tika noņemti visi bronzas zvani. Pēc padomju armijas atgriešanās katedrālē ierīkoja jūrnieku klubu. Daudz no tā, kas atgādināja īsteno ēkas būtību, iznīcināja vai pārtaisīja. Astoņdesmito gadu beigās pastiprinājās vēlme atgūt katedrāli pareizticīgo baznīcai. Par to lēma Liepājas pilsētas dome, vairākkārt sabiedrības domas tika paustas pilsētas un republikas laikrakstos. 1990. gada 2. jūnijā, svētītāja Aleksija piemiņas dienā, Rīgas un visas Latvijas bīskaps Aleksandrs, sadarbībā ar Liepājas un Rīgas garīdzniecību un daudzu dievlūdzēju palīdzību, noturēja aizlūgumu pie slēgtās katedrāles sienām.
Pēc ilgstošas pretošanās, 1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli, nododot atslēgu ticīgajiem. Pirmais dievkalpojums atgūtajā katedrālē notika 1991. gada 19. decembrī (pēc jaunā stila) – svētītāja Nikolaja piemiņas dienā. Tajā piedalījās visi Liepājas garīdznieki, pilsētas valdība, militāro spēku pārstāvji. Notika krusta gājiens un pateicības aizlūgums. Lai varētu atsākt regulārus dievkalpojumus, dienvidu puses altārī veica kosmētisko remontu. Tika sagatavots viss nepieciešamais, un ar Rīgas un visas Latvijas bīskapa Aleksandra doto svētību 1992. gada 6. janvārī notika katedrāles mazā iesvētīšana, bet 7. janvārī – Kristus Piedzimšanas svētkos – pirmā Dievišķā liturģija. No šīs dienas dievkalpojumi katedrālē notiek regulāri.
Pateicoties ziedojumiem, joprojām notiek katedrāles atjaunošanas darbi. Tagad atkal virs katedrāles atrodas krusti (izgatavoja un uzstādīja rūpnīcas „Tosmāre” speciālisti). Gandrīz pilnībā ir nomainīts skārda jumts, ar unikāliem gleznojumiem atjaunots centrālais altāris, dievnamu no jauna grezno marmora kāpnes (Marmoru ziedoja Andra Kokina firma). 1997. gada 20. jūlijā Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs, līdzkalpojot Liepājas un Rīgas garīdzniekiem, veica katedrāles lielo iesvētīšanu. Katedrāles teritoriju ieskauj skaists, ornamentāls metāla žogs, kuru dāvināja „Liepājas Metalurgs”. Moisejevu ģimene katedrālei uzdāvināja brīnišķīgas lustras. Nav iespējams uzskaitīt visus, kuri devuši savu ieguldījumu katedrāles atdzimšanā. Dievs nevienu neaizmirst. Iegādāti dievkalpojumiem nepieciešamie piederumi, grāmatas, kuras veido un papildina garīgās literatūras bibliotēku, ir arī videotēka. Katedrālē darbojas Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem un zupas virtuve trūcīgajiem.
Ar Dieva palīdzību Liepājas svētā Nikolaja Jūras katedrāles atjaunošana turpinās. Tajā palīdzēt var ikviens no mums. Darāmā vēl daudz. Sīkāku informāciju par veicamajiem darbiem un nepieciešamo palīdzību var saņemt katedrālē.
www.pareizticiba.lv