Lašu luterāņu baznīcas vēsture saistīta ar Veclašu muižu. Tās īpašnieks Oto fon Taube Pie muižas robežām Pabēržos cēlis pirmo koka dievamu (avotos tas minēts jau 1596. gadā) 1610. gadā baznīcu pārcēla uz Lašu muižu. Lašu īpašnieks Gerhards fon Fītinghofs 1639. gadā Lašos nodibināja patstāvīgu mācītājmuižu. Lašu mācītāja ģimenē dzimis Gothards Frīdrihs Standers (1714 – 1796). Tagadējo Lašu baznīcu 1805. gadā cēlis Reinholds fon Klopmanis. 1888. gadā veikts kapitālais remonts. Lielāks remonts noticis arī no 1936. gada līdz 1937. gadam un 2004. gadā, gatavojoties dievnama jubilejai.
zudusilatvija.lv
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Daugavpils iecirknī.
Vēsture
Senākā Lašu luterāņu baznīca celta pirms 1596. gada Pabēržos pie pašreizējās Latvijas-Lietuvas robežas Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā. 1610. gadā baznīcu pārcēla pie Lašu muižas, kuras īpašnieks Gerhards fon Fītinghofs 1639. gadā Lašos nodibināja patstāvīgu mācītājmuižu. Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera (1684–1755) ģimenē 1714. gadā dzimis un Lašos bērnību pavadījis Gothards Frīdrihs Stenders. 1805. gadā uzcēla tagadējo Lašu mūra baznīcas ēku, kuru atjaunoja 1888., 1936.–1937. un 2004. gadā. Baznīcas iekšpusē ir saglabājies sākotnējais altāris, kancele un altārglezna "Kristus pie krusta", 1789. gadā uzbūvētās baroka ērģeles. Zvanu tornī atrodas 1936. gadā dāvinātais zvans.
Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada Lašu baznīca atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, baznīcas dārzā ir kritušo vācu armijas karavīru kapi, bet iekšpusē pie rietumu sienas ir piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem un PSRS laikā represētajiem Lašu pagasta iedzīvotājiem.
lv.wikipedia.org