Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca ir visjaunākais no Kuldīgas dievnamiem. Tas ir celts 1904. gadā. Latviešu luterāņu draudze, kas šo dievnamu ir cēlusi, Kuldīgā darboties sāka jau 1560. gadā, tomēr nopietna līdzekļu vākšana baznīcas būvei sākā tikai 1866. gadā. Baznīcas projektu izstrādāja ievērojamais vācbaltu arhitekts Vilhelms Neimanis. Pamatakmens jaunajai baznīcai tika ielikts svinīgā dievkalpojumā 1899. gada 3. oktobrī, būvdarbi pabeigti 1904. gadā. Ērģeles un pašreizējo interjeru ar gleznām un vitrāžām Sv. Annas baznīca ieguva Latvijas brīvvalsts gados. Ērģeles baznīcai būvējis viens no izglītotākajiem igauņu ērģeļbūvētājiem A. Terkmanis. Pašreizējais baznīcas interjers izveidots 1939. gadā, tā autors mākslinieks J. Audriņš. Baznīcā redzamas J. Šķērstena darinātās vitrāžas. 1922. gadā dibināts draudzes koris. Nozīmīgs pasākums draudzes dzīvē bija 1953. gada 3. novembrī notikušie pirmie baznīcas koru Dziesmu svētki. Kuldīgas baznīcas dievkalpojumi vairākkārt pārraidīti Latvijas radiofonā.
Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1904. gadā celts luterāņu draudzes dievnams, kas atrodas Dzirnavu ielā 14 Kuldīgā. Baznīca ir jaunākais dievnams pilsētā, tāpēc atrodas nedaudz iesāņus no Kuldīgas vēsturiskā centra.
Latviešu draudze Kuldīgā izveidojās jau 16. gadsimta vidū. Tā darbojās Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā. Savu baznīcu latviešu draudze sāka būvēt tikai 1899. gadā. Arhitekts bija V. Neimanis no Rīgas; būvdarbus uzraudzīja namdaris Jēkabsons un mūrniekmeistars Cauše. Baznīca iesvētīta 1904. gada 31. oktobrī. Baznīcas ārējam tēlam ir izteikti viduslaicīga noskaņa. Tās arhitektūrā integrēta gan neogotikas, gan neoromānikas formālā izteiksme.
Diemžēl pietrūka naudas ērģeļu būvei un pilnīgākai baznīcas iekārtošanai. Baznīcai harmoniju būvēja Kuldīgas meistars Fricis Dakša. 1922. gadā baznīcā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. Tikai 1927. gadā tika iesvētītas jaunās igauņu meistara A. Terkmaņa gatavotās ērģeles. Tās iesvētīja bīskaps K. Irbe. Savukārt 1937. gadā draudze ierīkoja jaunu žogu un 24. oktobrī tā pirmo reizi varēja ieiet savā baznīcā pa jaunajiem metāla kaltajiem vārtiem.
1939. gadā tika izsludināts konkurss par labāko vitrāžu metu altāra telpas logiem. Vitrāžas dāvināja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, Kuldīgas pilsētas valde un Kuldīgas apriņķa valde. No pirmo divu godalgu ieguvēju K. Freimaņa un N. Rišķes projektiem J. Šķērstēns izveidoja galīgo variantu. Tās tika izgatavotas A. Kālerta firmā. Baznīcā tika veikti arī remontdarbi – pārkrāsotas iekštelpas, izgatavota kritušo Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas plāksne, jauni kroņlukturi, stāvlukturi, grīdsegas u.c. interjera priekšmeti. Iekšdarbi noritēja mākslinieka Jāņa Audriņa vadībā. Viss latviskā apdarē. Mācītājs O. Sakārnis šo dievnamu padara par latvisku svētnīcu. Atjaunoto baznīcu iesvētīja 1939. gada 31. oktobrī. 1940. gada 5. maijā baznīcā svinīgi atklāja ģimenes altāri. Gleznas autors ir I. Reinholds.
www.kuldigasmuzejs.lv