Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca
Atgriezties Iegūt norādes

Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca

Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca

Kalnciema-Klīves evanģēliski luteriskā baznīca celta no 1854. līdz 1855. gadam pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta. Fotogrāfijā vēl redzami 1. pasaules kara laikā dievnamam nodarītie fasādes bojājumi, kuri tika novērsti līdz 1940. gadam. Ap baznīcu atrodas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapsēta, kurā atdusas arī daži krievu karavīri un vismaz viens latvietis. Priekšplānā – zemes ceļš, kas tagad pārveidots par Jelgavas – Kalnciema šoseju, agrāk tur atradās arī neliels laukumiņā zirgu pajūgu u.c. braucamrīku novietošanai. Labi saskatāms tagad jau nopostītais dolomītakmeņu žogs ap kapsētu, kas atbilst mūsu kalnciemiešu (un ne tikai) tradīcijai veidot akmeņu iežogojumus ap kapsētām.
www.zudusilatvija.lv

 


Kalnciema-Klīves jeb Kalnciema baznīca, kurā mājo Kalnciema-Klīves luterāņu draudze, celta 1854.–1855. gadā eklektisma stilā; tornis pabeigts 1903. gadā. Galveno nama vērtību vidū – senais torņa zvans (1855), Art Deco stila lustras (1935) un ērģeles (1934), kuras ir kultūrvēsturiski un mākslinieciski nozīmīgas Latvijas mērogā. Dievnamu ieskauj 1916.–1917. gadā šai apkārtnē kritušo vācu karavīru kapi – vieni no lielākajiem karakapiem Latvijā.

Tā kā Kalnciema un Klīves muiža piederēja valstij, šeit nav saimniekojuši turīgi muižnieki, kas vēlētos savā muižā finansēt liela un grezna dievnama celtniecību. Šī baznīca lielā mērā tapusi ar vietējo zemnieku darbu un līdzekļiem, tādēļ nams ir izmēros pieticīgs un tā interjers – vienkāršs un atturīgs. Pateicoties tam, ēka iemantojusi ne vien savdabīgu vietu Latvijas sakrālās mākslas ainavā, bet arī īpašu silti pietuvinātu gaisotni un mājīgu omulību, nezaudējot cēlumu un estētisko izteiksmību.

Kalnciema-Klīves draudze savu darbību nepārtrauca arī padomju laikā, un dievnams nekad nav ticis slēgts, postīts vai varmācīgi pārveidots, piemēram, kolhoza graudu kaltē. Toties milzu postu gadu gaitā bija nodarījušas liepas, kas gadsimtiem ilgi auga ap baznīcu un ēku noēnoja tā, ka jumta un griestu konstrukcijas – siju un spāru galus – pamazām sēda trupe un 80. gadu sākumā tās dēļ draudēja iebrukt zāles griesti. 1985. gadā tie tika daļēji nostiprināti, tomēr saglabājās nepieciešamība pēc pamatīgiem remontdarbiem, kurus pasteidzināt rosināja traģiskais tā sauktās Zolitūdes traģēdijas piemērs 2013. gadā.

2017. gada pavasarī draudze uzsāka dievnama kapitālremontu, un līdz 2020. gada maijam jau ir paveikti vairāki plaši un nozīmīgi darbi: protezētas bojātās griestu un jumta konstrukciju daļas; pilnībā nomainīts jumta segums un griesti lūgšanu zālē; respektējot vēsturiskos krāsojuma slāņus, iekštelpās veikts vērienīgs kosmētiskais remonts; gandrīz pilnībā atjaunotas ērģeles.

+371 29287629 (draudzes priekšnieks Juris Tolpežņikovs)
jt@apollo.lv
+371 29417971 (draudzes priekšnieka vietniece Aija Degaine)
mierlauki@inbox.lv
www.jelgavasnovads.lv